Atklāta vēstule LELB arhibļskapa referentam J.Zariņam.
Atklāta vēstule LELB arhibļskapa referentam J.Zariņam
Augsti godājamais Zariņa kungs! Izlasot Jūsu rakstīto šāgada 4. februāra laikrakstā «Zemgales Ziņas» zem virsraksta «Precizējums nosaukumu līdzībā», nolēmu, ka uz tik «izsmeļošu» manas ģimenes darbības aprakstu nevaru neatbildēt.
Par šāda satura rakstu pārsteigta nebiju, jo jau 1995. un 1996. gadā varēja izlasīt apmelojošus rakstus par sevi gan vietējā, gan Čikāgas presē, kā arī Zviedrijā.
Toreiz melīgo rakstu avots bija Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) garīdznieks, tagad LELB Konsistorijas darbinieks. Šoreiz rakstītājs ir ar plašāku vērienu, jo tiek minēti arī manas ģimenes locekļi. Ar ko mana ģimene izpelnījusies tādu uzmanību, ka tik aktīvi kopš 1995. gada tiek publicēti apraksti par mums?
Jūs, Zariņa kungs, savā rakstā apgalvojat, ka mēs sevi reklamējot kā LELB piederošus, tā maldinot sabiedrību. Bez pierādījumiem publicēt presē nepatiesas ziņas par mani un maniem ģimenes locekļiem Jums nav tiesību. Ne es, ne manas ģimenes locekļi nevāc ziedojumus LELB vārdā. Nekur neesam arī paziņojuši, ka esam LELB sastāvā. Ne 1997.g. 29. martā laikrakstā «Zemgales Ziņas» publicētajā rakstā «Tam Kungam pieder mūsu Vairogs», ne 7. janvāra rakstā «Būs vēl viens luterāņu dievnams Jelgavā», ne manis publicētajos rakstos ārzemju presē neviens vārds neapliecina, ka piederam pie LELB. Tāpēc uzdrīkstos teikt, ka tieši Jūs, Zariņa kungs, pats radāt maldīgu priekšstatu par mani un manu ģimeni savā rakstā 4. februāra «Zemgales Ziņās». Vai, pēc Jūsu domām, mums jāpieliek uzraksts «Nepiederam pie LELB»?
Kā zināms, Jūs esat LELB arhibīskapa referents, bet, izlasot Jūsu rakstu, rodas iespaids, ka esat manas ģimenes privātpublicists. Tas, pie kādas konfesijas, organizācijas es un mani ģimenes locekļi piederam, ir mūsu personīga lieta, un par to publiski paziņot vai nepaziņot ir tikai mūsu, nevis Jūsu tiesības.
Kas attiecas uz draudzi, kurā esam es un mana ģimene, nosaucot to par privātdraudzi, esat kļūdījies pamatīgi. Augsburgas ticības apliecības (ATA) Jelgavas luterāņu Kristus draudze, tāpat kā visas citas luterāņu draudzes, ir reģistrēta Latvijas Tieslietu ministrijā, un tā ir ieguvusi juridiskas personas statusu. Ja Jūs, Zariņa kungs, esat iepazinies ar baznīcas vēsturi, tad Jums zināms, ka autonomas luterāņu draudzes pastāv daudzās pasaules valstīs un arī pie mums, Latvijā. Tās ir sešas ATA luterāņu draudzes dažādās Latvijas vietās, tai skaitā arī Jelgavā, kā arī ev. lut. Brāļu draudzes Liepājā. Bet cik vēl izveidosies šādu no LELB neatkarīgu draudžu, tas Dievam vien zināms. Un lai vispār pastāvētu, luterāņu draudzēm nav obligāti jāpieder pie LELB.
Jūs vēl rakstāt, Zariņa kungs, ka grūti atšķirt abreviatūrā rakstītos nosaukumus ATA no LELB… Manuprāt, nosaukumu rakstībā nav nekādas līdzības, bet, kas attiecas uz Augsburgas ticības apliecības saistību ar luterismu, tad tā ir jo cieša. Tāpēc droši varu apgalvot, ka ATA luterāņu draudze ir un paliek luterāņu draudze.
Savas vēstules nobeigumā atgādinu Jums, godājamais Zariņa kungs, vēlreiz un Jūsu paša vārdiem. Neradiet maldīgu priekšstatu sabiedrībā par mani, manu ģimeni un draudzi, kurā mēs esam. Un, ja jūsu minētajās draudzēs ir kas pazudis, tad meklējiet, bet nevainojiet tos, kuriem nav nekāda sakara ar, Jūsuprāt, pazudušo.
Vēlot Jums Dieva mieru, ATA Jelgavas luterāņu Kristus draudzes locekle Arta Dzindzuka
