Pilsētā ne tikai vēja locīti koku zari izsit lampas, bet reizēm rodas arī bīstamas situācijas, kad tiek pārrautas elektrolīnijas tajās ieaugošo koku zaru dēļ.
Pilsētā ne tikai vēja locīti koku zari izsit lampas, bet reizēm rodas arī bīstamas situācijas, kad tiek pārrautas elektrolīnijas tajās ieaugošo koku zaru dēļ. Novecojušas elektrolīnijas, transporta radītā vibrācija, kabeļu bojājumi – tas viss traucē ielu apgaismošanā.
Kā «Ziņām» pastāstīja valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» Dienvidu elektrisko tīklu (DET) Jelgavas tīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs, akciju sabiedrība noslēgusi līgumu ar aģentūru «Pilsētsaimniecība» par spuldžu nomaiņu pilsētas ielās. Pašvaldība šiem darbiem šogad piešķīrusi 9000 latu. Kā «Ziņas» informēja, «Pilsētsaimniecības» satiksmes drošības inženiere Dzidra Staša, ik mēnesi aģentūra saņem caurmērā 25 sūdzības, un, piemēram, septembrī pilsētā tika nomainītas 103 spuldzes, oktobrī – 95, bet novembrī, kad dienas kļuvušas īsākas, DET darbinieki strādājuši intensīvāk, – nomainītas 350 spuldzes un novērsti apmēram 50 bojājumi. A.Grīnofs piebilda, ka vienas gāzizlādes spuldze kopā ar tās nomaiņu izmaksā apmēram septiņus latus.
«Šogad ik mēnesi pilsētā nozāģēti trīs līdz pieci koki, kuri apdraudēja iedzīvotāju drošību vai arī kuru zari ieauguši elektrolīnijās. Arī pēc iedzīvotāju sūdzībām «Pilsētsaimniecība» turpina pārlūkot objektus un novērtēt, vai zāģējams viss koks vai tikai zari. Taču reizēm, zāģējot zarus, izrādās, ka par bīstamu atzīstams viss koks un tas jālikvidē. Šādi neparedzēti darbi izmaksas sadārdzina. Pēc negaisa postījumiem vasarā «Pilsētsaimniecība» regulāri pārbaudīja un organizēja bīstamo koku novākšanu, arī to, par kuriem ziņoja iedzīvotāji. Šogad postījumi bija daudz lielāki nekā pērn,» stāsta aģentūras labiekārtošanas darbu inženiere Zane Ķince.
Jaunajā gadā «Pilsētsaimniecība» plāno turpināt tīrīt koku vainagus un izzāģēt kokus vietās, kur tie ieauguši elektrības vados un traucē apgaismošanu. Pilsētā tādi vēl ir Lietuvas šosejā, Rīgas ielā, Kalnciema ceļā, arī Pasta ielā, bet sakopti koku vainagi ir Lielajā, Akadēmijas ielā, Driksas un Lielupes tiltu rajonā, Brīvības bulvārī līdz Garozas ielai.
Līdz gada beigām DET plāno atjaunot apgaismojumu pilnībā Aviācijas un Garozas ielu krustojumā un Veidenbauma ielā. Darbi pabeigti Pasta ielā pie lielveikala «Arka», pie stacijas apļa, bet, runājot par apgaismojuma nepietiekamību Mātera ielā, A.Grīnofs stāsta, ka bija jānovērš kabeļu bojājumi, kas sagādā vairāk problēmu, jo tie vispirms jāatrod. Nereti tādēļ pilsētniekiem jāpiecieš neērtības. Divas reizes nedēļā DET darbinieki braukā pa pilsētu, lai pārbaudītu, kurā posmā nepieciešami remonti. Regulāri tiek apmeklēti objekti, par kuriem saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Ja izrādās, ka nedeg divas trīs spuldzes pēc kārtas, vai netiek apgaismoti 20 – 30 procenti ielas, DET darbinieki nekavējoties pārbauda, vai nedarbojas lampa vai kļūme ir nopietnāka. Pilsētas iedzīvotāji uztraucas, ja dienā deg ielas apgaismojums, bet vakaros ne. A.Grīnofs stāsta, ka, lai pārbaudītu apgaismojuma nepietiekamības iemeslus, dienā tiek ieslēgts apgaismojums pa posmiem, tie tiek pārbaudīti un vajadzības gadījumā remontēti. Ja jānomaina tikai spuldzes, tad darbi tiek veikti ātri, bet, ja bojājums ir lielāks, tad nepieciešamas pat laboratorijas pārbaudes. Bez vainas nav arī pilsētnieki, kas ļaunprātīgi izsit lampas vai bojā apgaismes stabus. Savu dara arī «laika zobs.»
Kā stāsta A.Grīnofs, varētu visus pašvaldības iedalītos līdzekļus ieguldīt uzreiz pilsētas apgaismojuma atjaunošanā atsevišķos posmos un salabot visu apgaismes sistēmu, bet tad neparedzētiem gadījumiem vai regulārajiem remontdarbiem naudas nebūtu. «Sūdzības, kuras saņem «Pilsētsaimniecība», nekavējoties tiek iesniegtas DET,» stāsta «Pilsētsaimniecība» satiksmes drošības inženiere Dz.Staša. Pilsētas iedzīvotājiem lūgts par nepietiekamu apgaismojumu vai traucējumiem elektroapgādē ziņot pa tālruni 3005577. Sūdzības aģentūras darbinieki reģistrē žurnālā un divas reizes nedēļā iesniedz DET. Divas reizes nedēļā «Pilsētsaimniecība» saņem atskaiti par padarītajiem darbiem.
A.Grīnofs piebilst, ka līdz ar privatizāciju daudzas lietas nav sakārtotas jau pašos pamatos, tāpēc arī reizēm rodas nesaskaņas, kuram par ko jāatbild, kuram par ko jāmaksā.
«Neapgaismotu vietu pilsētā netrūkst arī tāpēc, ka ir bezsaimnieka elektrības līnijas, kuras kādreiz piederējušas lielajiem uzņēmumiem. Šos objektus uzņēmumi paši būvēja un uzturēja, bet tagad uzņēmumi nestrādā, elektrolīnijas nav nodotas ne pilsētai, ne DET. Kurš tad tās labos? Ir arī tādas ielas, kurās apgaismojuma vispār nav bijis, piemēram, Stacijas iela posmā no Mātera līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai. Tur elektrolīnijas visas uzreiz nevar ievilkt, bet pamazām, cik atļauj pilsētas budžets, tas tiks darīts,» «Ziņām» stāsta Dzidra Staša. «Gaisma ielās deg rītos no pieciem, bet naktī apgaismošanas laiks pagarināts līdz pulksten diviem. No nākamā gada 1. janvāra gaisma pilsētas ielās degs visu nakti. Tas gan rada papildu izdevumus pilsētai, bet iedzīvotāju drošībai šāda kārtība ir nepieciešama.»
