Ar šo mācību gadu Jelgavas 3. pamatskola atsākusi kādreiz piekopto sporta klašu veidošanas tradīciju.
Ar šo mācību gadu Jelgavas 3. pamatskola atsākusi kādreiz piekopto sporta klašu veidošanas tradīciju. Kā atzīst pedagogi un treneri, tas palīdz ne tikai gatavot mūsu nākotnes sporta rezerves, uzlabot veselību, bet arī motivē skolēnus mācīties un audzina viņos komandas garu.
Mūsu vidējā paaudze noteikti atceras sporta nodarbības «padomijas» skolā, ko tolaik sauca par fiziskās kultūras stundām. Varbūt nemaz nebija tik peļams nosaukums. Un arīdzan noteiktās GDA normas. Ja paraugās uz mūsu bērniem un uz mediķu slēdzieniem par viņu veselības stāvokli, tad situāciju nevarētu saukt par labu. Arī sporta pedagogi atzīst, ka skolās sportam velta pārāk maz uzmanības. Ilgās stundas pie datora nebūt neveicina veselību, bet gan nopietni kaitē tai.
Jelgavas 3. pamatskolā šajā mācību gadā zinības un sportiskās iemaņas apgūst četras pirmās klases, kas specializējas kādā sporta veidā – hokejā, tenisā un peldēšanā.
«Ziņas» devās apvaicāties, kā tad sokas mazajiem sportistiem. Skolas direktors Juris Skrupskis apgalvo, ka sports ir viens no veidiem, kā bērnā audzināt patriotiskas jūtas pret savu valsti, pilsētu, skolu. Valsts, pilsētas un skolas uzdevums ir šīm nodarbībām radīt pēc iespējas labākus apstākļus, sekojot, lai treniņu režīms netraucētu mācību procesam, bet gan to stimulētu. «Slavējami, ka sporta attīstību pilsētā veicina mūsu pašu uzņēmēji, lai gan nevar cerēt uz drīzu naudas atpelnīšanu. Tas ir patriotisms. Būtu labi, ja arī pašvaldība aktīvāk atbalstītu bērnus, kas brīvo laiku nolēmuši veltīt sportam,» teic J.Skrupskis.
Hokejs – tā nav joka lieta
Izrādās, ka mūsu pilsētas hokeja komandā «Zemgale ASK» galvenokārt spēlē citu pilsētu sportisti. Tāpēc svarīgi būtu laikus domāt par jelgavnieku hokeja paaudzi. Pirmklasnieku pirmā trenere Eva Dinsberga atzīst: jo agrāk nostājies uz slidām, jo labāk apgūsi hokeja mākslu, tāpēc pozitīvi vērtējama hokeja klases izveide. Jauno hokejistu vecākiem gan jārēķinās ar zināmiem izdevumiem, kas uz pilsētas iedzīvotāju vidējo ienākumu fona ir pietiekami liela summa. Taču, kā atzīst viens no vecākiem, bērniem jādod iespēja attīstīties fiziski un šiem mērķiem ieguldītā nauda atmaksāsies. Lai arī pilsētas pašvaldība maksā par ledus īri un trenerim algu, klasē ar hokeja novirzienu ne visi bērni trenējas šajā sporta veidā, jo tā inventārs ir dārgs. Lai varētu izveidot komandu, nepieciešams lielāks bērnu skaits. Pirmās klases skolēnu mācību stundas ir pielāgotas treniņu režīmam. Bērnus uz Ledus halli ved autobuss. Treniņi notiek trīs rītus nedēļā pirms mācībām. Skolā jaunie sportisti pusdieno divas reizes un pēc stundām mājas darbus izpilda pagarinātās dienas grupā. Lai sporta forma un pārējās drēbes būtu sausas, skolā ir ierīkota arī drēbju žāvētava. Pagaidām mazie, gan zēni, gan meitenes, apgūst slidošanas pamatus, un, kā apgalvo trenere, zēniem slidošana padodas veiklāk. Varbūt meitenes vairāk baidās krist?
Teniss – nākamgad jaunajā hallē…
Tā saucamajā mazajā skoliņā, kas atrodas Pulkveža Brieža ielā, mācās un divas reizes nedēļā trenējas bērni, kas par savu sporta veidu izvēlējušies tenisu. Viņus trenē Leonīds Kapellers un Inese Uice.
Tenisa trenere atzīst, ka arī šajā sporta veidā septiņi gadi ir optimālais vecums sākt treniņus. Dažreiz sporta karjeru sāk arī jaunāki – no četriem gadiem. Pašlaik gan pirmklasnieki tenisa pamatus apgūst savas skolas mazajā zālītē, taču tas ir pietiekami, lai iemācītos pareizi turēt raketi, atsist bumbiņu pret sienu. Un galu galā noskaidrot, vai tu vēlies apgūt lielo tenisu. «Tie, kas izlems arī nākamgad apgūt tenisu, varēs trenēties jaunajā tenisa hallē. Jau tagad var noteikt talantīgus bērnus. Ziemassvētku brīvdienās ir paredzēts mazos sportistus aizvest uz jauno halli, lai apskatās lielo tenisu. Varbūt kādam tas būs labs stimuls sporta karjeras sākumam,» spriež I.Uice.
Arī šai sporta klasei palīdz uzņēmēji – sākuma inventāru un treniņus finansē Jelgavas Tenisa klubs. Vecākiem par sportošanu jāmaksā tikai daļēji.
Klases audzinātāja Inta Dedela pozitīvi vērtē šādu nodarbošanos ar sportu un apgalvo, ka bērni spēj labāk koncentrēt uzmanību, viegli pārkārtojas no vienas darbības otrā, orientējas jaunā materiālā. «Vēl var just, ka klase veidojas par saliedētu komandu, kas arī mācību procesā nav mazsvarīgi. Ceļas bērna pašvērtējums. Šādu sportisku klašu varētu būt vairāk, taču, protams, aktīvi jāiesaistās arī pašvaldībai,» skaidro audzinātāja.
Peldētāji mazāk slimo
Jelgava vienmēr ir lepojusies ar savas peldēšanas skolas panākumiem. Lai tā arī turpinātos, Jelgavas 3. pamatskolā ir izveidotas divas peldēšanas klases.
Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa stāsta, ka pirmklasnieki baseinā ir sava veida eksperiments, jo parasti peldēt apmācību sāk otrās klases skolēni. Vienojoties ar LLU Sporta nama vadību, baseinā speciāli mazajiem peldētājiem ir pielāgots ūdens līmenis. «Pirmklasnieki jau pusgada laikā daudz ko apguvuši. Lielākā daļa peld patstāvīgi. Nākamajā gadā jau plānojam piedalīties sacensībās,» stāsta Z.Ozoliņa un atzīst, ka skola ļoti aktīvi darbojas līdzi, risinot dažādus organizatoriskos jautājumus. Treniņi notiek divas reizes nedēļā no rītiem. Vecāki paši parūpējušies par transportu, kas skolēnus no skolas aizved uz treniņu un atved no tā. Mazie trenējas četrās grupās – kopā ap 40 bērnu. Pēc treniņa stingri tiek uzraudzīts, lai visi būtu izžāvējuši matus. «Šādas sporta klases bija arī agrāk uz 2. vidusskolas bāzes. Iznāk, ka vēsture atkārtojas. Jāatceras, ka treniņos ne tikai veidojas labi sportisti, bet arī tiek uzlabota bērna veselība. Trīs reizes jāspļauj pār plecu, taču mūsu mazie peldētāji neslimo,» norāda Z.Ozoliņa. Vecāki par treniņiem maksā noteiktu summu mēnesī, taču tā nesedz nodarbību izmaksas. Pašvaldība maksā par ūdeni un treneru algu.
Peldēšanas skolas direktore saka: «Tas ir labs sākums. Rezultātus noteikti manīsim pēc kāda laika.»
Arī nākamajā mācību gadā skola plāno veidot klases ar sporta novirzienu. Mums atliek gaidīt rezultātus.
