Šajās nedēļās tik daudzās Zemgales upes un upītes sāk pārklāties ar ledus kārtu, un daudzviet tiks iemītas taisnās ledus taciņas uz autobusa pieturu, skolu vai baznīcu. Svarīgi ir zināt, cik drošs šāds ziemas ceļš.
Šajās nedēļās tik daudzās Zemgales upes un upītes sāk pārklāties ar ledus kārtu, un daudzviet tiks iemītas taisnās ledus taciņas uz autobusa pieturu, skolu vai baznīcu. Svarīgi ir zināt, cik drošs šāds ziemas ceļš.
Lūdzu šo jautājumu komentēt hidrologu, LLU profesoru Ansi Zīvertu. Viņš teica: «Ir viena ļoti vienkārša formula, pēc kuras var izrēķināt ledus biezumu stāvošā ūdenī. No tā brīža, kad ūdens ir atdzisis līdz 0 grādiem un tā virsma pārklājas ar pirmo vizmas ledu, sākas ledus augšana biezumā. To var aprēķināt šādi: kvadrātsakne no diennakšu negatīvo temperatūru summas ir jāpareizina ar divi. Ja, piemēram, pirmās diennakts vidējā temperatūra ir 12, bet otrās – 13 grādu zem nulles, tad, pareizinot ar divi kvadrātsakni no 25, dabū 10. Tātad pa šādām divām diennaktīm ledus biezums būs palielinājies par 10 cm. Pa tādu jaunledu jau var droši staigāt. Ja negatīvo temperatūru summa sasniedz 100 grādu, tad ledus biezums veidojas jau ap 20 cm. Taču vēlreiz atkārtoju, ka šis aprēķins ir lietojams attiecībā uz stāvošu ūdeni. Vējš, sniegs, straumes un citi blakusapstākļi ledus veidošanos var jūtami palēnināt.
Man pašam puikas gados tūlīt pēc kara ir bijis šāds gadījums. Slidoju Rīgā Pārdaugavā uz Māras dīķa, kuram cauri tek Mārupīte. Caurteces vietā dīķis vispār nebija aizsalis. Atpakaļgaitā slidojot, piebraucu atklātajam ūdenim pārāk tuvu. Ledus visā apkārtnē sāka sprēgāt, liecās, liecās, un, pļukt, ielūzu. Kritu uz priekšu – uz biezākā ledus pusi. Laimīgā kārtā biju nobremzējis tā, ka dibens – smaguma centrs – tomēr palika virs ledus. Nometies guļus uz vēdera, es tiku malā. Ja ar ātrumu būtu pagājis zem ledus, tad tas varēja beigties ļoti bēdīgi.
Jaunledus, kas pārslodzes gadījumā sprēgā un liecas, ir relatīvi drošāks par jau pastāvējušu ledu, kāds ir ziemas otrajā pusē. Cilvēks var justies droši uz jaunledus, kas ir desmit centimetru biezumā, bet vecam ledum drošu biezumu ir noteikt grūti. Tam jābūt vismaz padsmitos centimetru. Pazīmes, ka vecais ledus kļuvis nedrošs, ir grūti nosakāmas. Tas var būt it kā stabils un tad pēkšņi vienā vietā lūzt.
Vēl ļoti jāuzmanās no straumēm, kā tas bija gadījumā ar mani pašu Māras dīķī. Ledus izskalojumi var veidoties upju straujākās vietās. Tādas bieži ir pie tiltiem, virs sēkļiem, pie ietekām.»
