Eiropas Savienības valstu biškopjus uztrauc lētā importa medus ieplūšana, zemās cenas un iespējamā antibiotiku un baktēriju klātbūtne.
Eiropas Savienības (ES) valstu biškopjus uztrauc lētā importa medus ieplūšana, zemās cenas un iespējamā antibiotiku un baktēriju klātbūtne. Par to pēc ES Biškopības darba grupas sēdes informēja Latvijas lauksaimnieku pārstāvis Briselē Bruno Barons.
Grib lielāku peļņu
ES biškopju grupas vadītājs no Spānijas informēja, ka ES valstīs biškopji grib par savu produkciju saņemt vismaz uz pusi vairāk nekā līdz šim. Bet kā to panākt?
Tikmēr dažās valstīs bitenieku ienākumi ir palielinājušies arī bez speciāliem pasākumiem. Grieķijā šogad medus cenas augušas par desmit procentiem, salīdzinot ar pērno gadu. Nelielu daļu no medus grieķi eksportēja uz Lielbritāniju – par speciālām «zelta cenām». Vēl lielāks medus cenu lēciens bijis Portugālē – par 40 procentiem.
Biškopji cieš no lētā importa
Bruno Barons ES valstu biškopjiem stāstīja, ka Latvijā ar biškopību nodarbojas ap 6000 biškopju. Pērn tika iegūtas 574,6 tonnas medus. Daļu eksportēja uz Krieviju un mēģina atrast noieta tirgu arī ES. Tomēr medus eksports ir krietni mazāks nekā imports. Pērn Latvijā ieveda 260 tonnu medus, bet eksportēja tikai 9,4 tonnas. Kā neatliekamu uzdevumu Bruno Barons minējis vajadzību aizsargāt vietējo tirgu pret lēto, ES valstīs subsidēto medu. Taču arī ES dalībvalstīs ir tādas pašas problēmas. Viņus uztrauc arvien lielākais medus eksports no Ķīnas un Argentīnas. Lielbritānijā tiekot piekopts zināma veida embargo pret divreiz lētāko Ķīnas medu.Tas pašlaik aizņemot 40 procentu angļu tirgus. Arī vāciešiem ir līdzīga situācija.
Spānijas biškopji sūdzējās, ka iekšējā tirgū ir nopērkams nelegāli valstī ievests diezgan zemas kvalitātes medus. Turklāt likumdošanā trūkstot mehānismu, lai līdzsvarotu iekšējo tirgu.
Austrijas Komerciālās biškopības ražotāju asociācijas pārstāvis sacīja, ka viņiem joprojām esot labs un noturīgs pieprasījums pēc vietējā medus, tomēr bažas radot tas, ka kaimiņvalstīs – Ungārijā un Rumānijā – medus ir krietni lētāks.
Antibiotikas un baktērijas medū
Vācijā šogad notika speciāla sanāksme par medus kvalitāti. Viens no galvenajiem jautājumiem bija antibiotiku atlieku klātbūtne medū.
Vācijas biškopju pārstāvis gan apgalvoja, ka Vācija 2003. gadā prezentēs dokumentu par antibiotiku atlieku klātbūtni medū, un šo dokumentu biškopji izstrādā kopā ar augļkopjiem. Arī briti vēlas tikai vienu – panākt noteikumus, kas paredzētu ļoti stingri limitētu antibiotiku klātbūtni medū, un šiem noteikumiem ir jābūt kopējiem visām ES valstīm.
Spāņi uzskata, ka vispār nedrīkst pieļaut tāda medus pārdošanu, kurā ir antibiotikas. Pēc viņu pieredzes, tās lielākoties atrod medū, kas iegūts no ģenētiski modificētu augu ziediem.
Somijas biškopji raizējās par to, ka uz medus etiķetes ne vienmēr norāda tā sastāvu, nekaitīgumu, antibiotiku un pat botulisma baktēriju klātbūtni. Somijā ap 70 procentos augšņu ir botulisma baktērija. Arī Anglijas biškopji apliecināja, ka Spānijā ir līdzīga situācija, un viņi aicināja klātesošos mācīties no rūgtās pieredzes un neslēpt patiesos kaitīguma apstākļus.
