Izlasīju laikrakstā «Zemgales Ziņas» 22. novembrī rakstu ar intriģējošo virsrakstu «Mūsu krievi», kurā kāds par latvieti sevi dēvējošs kungs, sacepis veselu kaudzi pamācību, kā latviešiem uzvesties Latvijā.
Izlasīju laikrakstā «Zemgales Ziņas» 22. novembrī rakstu ar intriģējošo virsrakstu «Mūsu krievi», kurā kāds par latvieti sevi dēvējošs kungs, drīzāk gan klaidonis, jo nav minējis, kādēļ aizbēdzis no Latvijas (varbūt bēdzis no integrācijas lielajā krievu tautā?), sacepis veselu kaudzi pamācību, kā latviešiem uzvesties Latvijā. Vispirms šis kungs, kas diemžēl ir pazaudējis visu latvisko, apgalvo, ka neesot nekāda nozīme cilvēka etniskajai izcelsmei (kosmopolīts), un ir noilgojies Latvijā atjaunot Bābeli (padomju tautu).
Tālāk Laukgaļa kungs ieslīgst tukšā filosofēšanā, kas vairāk atgādina sofismu, piesaucot pat astroloģisko latviešu un krievu identitāti. Tad seko vismelīgākais apgalvojums, ka Rīga nekad nav bijusi latviešu pilsēta. Acīmredzot viņš neko nav dzirdējis par Rīgu Latvijas neatkarības gados līdz 1940. gada okupācijai.
Nezinu, cik skolojies šis kanādietis, tikai varu secināt, ka viņš dzīvo galīgā garīgā tumsā un neorientējas ne vēsturē, ne ģeogrāfijā, ne arī demogrāfijā.
Turpinot savus «ģeniālos» secinājumus, viņš aizrakājas jau līdz segregācijai Latvijā. Kā izprast viņa lakonisko slēdzienu «un latvieši viņi ir visās pārējās Eiropas valstīs (krievi)!».
Diez vai Laukgaļa kungs vispār ir kāju spēris Eiropā, ja izdara tik melīgus secinājumus. Viņš ir gana sajaucis Kanādu ar Latviju. Kanādā divkopienu valsts izveidojās no divām tautām – angļiem un frančiem, kuri nekad viens otru nav okupējuši. Pretēji tam, kā tas noticis Latvijā. Ja runājam par pienākumu (integrēt), tad gan tas pirmām kārtām attiecas uz tām lielvalstīm – ASV un Lielbritāniju –, kuru nodevīgās rīcības dēļ Jaltā un Potsdamā latviešu tauta tika iegrūsta sarkanās impērijas verdzībā (pārkrievota) un ir izveidojusies divkopienu valsts.
Ko tad darīt – dekolonizēt pēc 1949. gada Ženēvas konvencijas, segregēt vai integrēt –, jāizlemj kopīgi, neizvairoties no atbildības. Nav saprotami Laukgaļa «vēsturiskie» spriedelējumi, piesaucot pat pirmo «tautu tēvu» Pēteri I ar viņa asiņainajiem noziegumiem pret latviešu tautu. Vai latviešiem joprojām būt «paklausīgiem» svešām varām?
Nezinu arī ko, šo skribelējumu nodrukājot (pārdrukājot no «Rīgas Balss»), domājušas «Zemgales Ziņas» – palīdzēt segregēt, dekolonizēt vai integrēt?
Ar cieņu, Imants Lindenbergs
