Domājams, ka tiem, kas seko sporta jaunumiem, vārdi «Ozolnieki/Poliurs» nozīmē volejbolu.
Domājams, ka tiem, kas seko sporta jaunumiem, vārdi «Ozolnieki/Poliurs» nozīmē volejbolu. Varbūt mazāk (bet tikai nedaudz) lasītāju būs dzirdējuši par uzņēmumu, kas devis klubam šo nosaukumu, kaut gan tā ražoto produkciju izmanto daudzi jo daudzi Latvijas un ārvalstu iedzīvotāji.
Uzņēmums «Poliurs» savu mājvietu atradis netālu no Jelgavas – Ozolniekos, kur bijušajās noliktavās ir izvērsusies ražotne, ko mūsdienās mēdz saukt par Eiropas līmeņa un kvalitātes rūpniecības uzņēmumu.
Kas ir SIA «Poliurs»
Uzņēmums ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un to sistēmas kopš dibināšanas – 1995. gada janvāra. Kā stāsta ģenerāldirektors Viktors Melnacis, pašlaik uzņēmums savu produkciju neražo noliktavai, jo ražošanas process pakārtots noteiktu pasūtījumu izpildei. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbiniekiem jāzina viss par siltumapgādes nozarē notiekošo. Mūsdienās centralizētai siltumapgādei visplašāk izmanto rūpnieciski izolētas caurules, kuru galvenās priekšrocības ir minimāli siltuma zudumi, ilgs mūžs (kā lēš speciālisti, «Poliurs» ražo produkciju, kas būs lietojama pat 30 līdz 50 gadu), nav sarežģīta montāža, nepieciešama minimāla apkalpošana, ir iespēja uzstādīt speciālu signalizāciju. Par to V.Melnacis ir īpaši lepns, jo tā ļauj atklāt bojājumu ar precizitāti līdz vienam metram, kas savukārt klientam ļauj ieekonomēt remontdarbos. Pēdējais jauninājums ražotnē notika 2001. gadā, kad pēc Vācijā izstrādātās tehnoloģijas sāka siltumtrasēs izmantojamo cauruļvadu siltumizolāciju. Pašreiz izolēto cauruļu un to savienotājmezglu sortiments dod iespēju uzbūvēt praktiski jebkuru pazemes vai virszemes siltumtrasi.
V.Melnacis stāsta, ka caurules un savienotājmezglus iespējams izgatavot arī pēc individuāla pasūtījuma, kas var ievērojami samazināt montāžas darbu apjomu un palētināt siltumtrases izmaksas. Līdz ar to nostiprinās konkurētspēja ar citu valstu ražotājiem.
Kā klājas?
Uz šo jautājumu uzņēmuma ģenerāldirektors pasmaida un saka: «Normāli, jo jau vairākus gadus mūsu ražotās produkcijas apjomi aug.» Lai iegūtu pasūtītājus, jāpiedalās konkursos, kas paredz siltumtīklu izbūvi vai modernizāciju. Uzņēmums pēdējos gados izpilda pasūtījumus 500 līdz 600 dažādiem projektiem. Galvenokārt līdz šim tā produkcija izmantota projektos Latvijā, bet arvien vairāk pasūtījumu realizē Igaunijā, Lietuvā, Vācijā un pēdējā laikā arī Zviedrijā. Kā saka V.Veidemanis, uzņēmums lūkojas nākotnē ar piesardzīgu optimismu. Atrast produkcijas pasūtītājus palīdz pirms vairākiem gadiem iegūtie kvalitātes sertifikāti – integrētā kvalitātes sistēma ISO. Bez šā priekšnosacījuma pat nebūtu iespējams pretendēt uz ārvalstu pasūtītājiem.
Lai gan lielākā daļa saražotā paliek Latvijā, jau šogad, pēc mārketinga vadītāja K.Veidemaņa vārdiem, ir audzis eksportētās produkcijas daudzums: tiek lēsts, ka līdz gada beigām tas sasniegs 25 procentus. K.Veidemanis: «Pašreiz saražoto eksportējam uz Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju –, kā arī uz Zviedriju. Esam mēģinājuši iekļūt Vācijas tirgū, bet tur konkurence ir daudz lielāka, taču rokas, protams, nenolaižam.» Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir projekta optimālā finansējuma avota izvēle un galvenā finansējuma nosacījumi. Jāatceras 1996. gada bēdīgā pieredze, kad vairāku Latvijas pilsētu siltumtīklos uz ārvalstu kredītu pamata bez atbilstoša konkursa iepirka un ieguldīja caurules, kuru cena bija ievērojami augstāka par tā laika tirgus noteikto. Pārmērīgi dārgo investīciju dēļ finansiālās grūtībās nokļuva pilsētu siltumapgādes uzņēmumi.
Kā stāsta ģenerāldirektors, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gadu, bija par 27 procentiem vairāk. Šāgada apgrozījumu viņš lēš vēl par pusmiljonu lielāku.
