Zinātniekiem nav vienota viedokļa par to, vai dzīvība uz Zemes radusies pirms 3,85 miljardiem gadu vai arī pirms 3,65 miljardiem gadu.
Zinātniekiem nav vienota viedokļa par to, vai dzīvība uz Zemes radusies pirms 3,85 miljardiem gadu vai arī pirms 3,65 miljardiem gadu.
Šī 200 miljonu gadu atšķirība radusies tādēļ, ka dažādi ir viedokļi par senāko uz Zemes atrasto akmeņu vecumu.
Dzīvība – kopš «bombardēšanas» vai vēlāk?
Lai arī cik veci šie ieži būtu, laikā, kad tie izveidojušies, dzīvība uz Zemes jau pastāvēja. Turklāt strīds ir ne tikai par to, kad radās dzīvība, bet arī – kādos apstākļos. Pieņemt senāko dzīvības rašanās variantu nozīmētu atzīt, ka tas noticis asteroīdu vētras jeb tā sauktās «pēdējās spēcīgās bombardēšanas» noslēgumā, savukārt hipotēze par 200 miljonu gadu īsāku mūsu planētas apdzīvotības vēsturi pauž uzskatu, ka dzīvība uz Zemes radusies pēc tam, kad asteroīdu vētra beigusies.
Astrobioloģijā būtu grūtāk atrast nozīmīgāku un ietilpīgāku jautājumu par šo. Kādi apstākļi ļāva parādīties dzīvībai? Cik ilgā laikā pēc tam, kad no sākotnējiem putekļiem un gāzes izveidojās Zeme, ķimikālijas sāka vairoties, veidojot dzīvības sistēmas? Un kādi pierādījumi, ka šī sākotnējā dzīvība ir tā, kas saglabājusies miljardiem gadu?
Uzmanības krustpunktā – liecības no Grenlandes
Zinātnieku diskusiju krustpunktā ir grafīta paraugi no Grenlandes rietumiem. 1979. gadā vācu ģeologs Manfreds Šidlovskis pirmo reizi apgalvoja, ka ogles izotopa līmenis akmeņos ir organiskas izcelsmes. Jaunu aktuālumu jautājums ieguva 1996. gadā, kad Kolorādo Universitātes ģeologs Stīvens Modžsiss publicēja pētījumu par mikroskopiskiem ogles paraugiem no tā paša (Rietumgrenlandes) reģiona.
Paraugi tika atrasti melnos, graudainos, ļoti deformētos akmeņos, kas, pēc S.Modžsisa domām, varētu būt senas okeāna dibena nogulsnes. Jūras ūdens nogulsnēs uzkrājas gan organiskas, gan neorganiskas izcelsmes vielas, un tās ir laba vieta, kur meklēt agrāko dzīvības formu atliekas.
Vecumu meklē cirkonā
Tik veci akmeņi parasti nesatur parastās fosilijas, un pašlaik atrastās vecākās fosilijas, par kuru senumu zinātnieki ir vienisprātis, ir 3,2 miljardus gadu vecas. Fosilijas vecākos akmeņos ir iznīcinājis karstums, spiediens un deformācija. S.Modžsiss norāda, ka, meklējot vecākos dzīvības apliecinājumus, «ir jāskatās uz ķīmisko sastāvu, uz principu, kā dzīvība izmainās ķīmiski un kas šajā procesā rodas papildus.»
Kaut arī nogulšņu vecumu nav iespējams noteikt tieši, iespējams izskaitļot mazāko to vecumu, nosakot nogulsnēs atrasto vulkānisko iežu vecumu. Šos iežus iespējams novērtēt pēc kristālu, kas saukti par cirkoniem, klātbūtnes tajos. Cirkoni, vulkāniskajam akmenim atdziestot, kristalizējas, šajā brīdī tajos rodas urāns. Savukārt urāns sadalās ļoti lēni, un līdz ar to, novērtējot tā daudzumu kristālos, var noteikt cirkona izveidošanās laiku. Zinot tā vecumu, iespējams noteikt mazāko iespējamo nogulšņu vecumu.
Kā norādīja viens no cirkonā atrasto urāna atlieku mērīšanas metodes izstrādātājiem Tomass Krogs no Toronto Karaliskā Ontario muzeja, pat ja šie cirkona kristāli vēlreiz uzkarst, kā tas ir noticis gadījumā ar Grenlandes paraugiem, tajos saglabājas informācija par pirmo kristalizāciju, un pat 3,5 miljardus gadu vēlāk urāna pēdas ļauj samērā tuvu ar dažu miljonu gadu precizitāti noteikt ieža vecumu.
Vieni pētījumi – dažādi secinājumi
Tomēr Grenlandes klintis miljardiem gadu ģeoloģiskās ietekmēs ir ļoti deformētas, iežu vecuma secību (kuri akmeņi uzkrājušies agrāk, kuri vēlāk) ir grūti pateikt. Ar cirkona vecuma noteikšanas metodi iespējams konstatēt atsevišķu nogulumiežu vecumu, tomēr tikai, ja ir zināmas dažādu akmeņu vecumu attiecības.
2000. gada vasarā S.Modžsiss kopā ar vairākiem kolēģiem veica rūpīgus pētījumus Grenlandē, lai noteiktu akmeņu vecumu un atrastu vecākos no tiem. Viņš apgalvo, ka skaitlis 3,85 miljardi gadu «ir neapstrīdams». Tajā pašā laikā Oksfordas Universitātes ģeologs Stīvens Mūrbats pēc veiktajām pārbaudēm paziņoja, ka Grenlandes klintis, visticamākais, ir 3,65 – 3,7 miljardus gadu vecas, kas izskaidro arī, kāpēc tajās nav irīdija (uz Zemes reti sastopama elementa, kas parasti atrodas asteroīdos), ne arī zīmju par asteroīdu ietriekšanās vietām.
Niecīgo pierādījumu dēļ precīzas ziņas par dzīvības rašanās laiku varētu neizdoties atklāt, un senus paraugus zinātnieki novērtēs dažādi, tomēr S.Modžsiss ir pārliecināts, ka papildu paraugu analīze pierādīs viņa teoriju par dzīvības rašanos uz Zemes pirms 3,85 miljardiem gadu.
