Ja viņai būtu ticis omītes, nevis mammas dotais vārds, Iveta Fridberga būtu Rigonda vai Elita, bet vārdadiena nu tiek svinēta kopā ar citām Ivetām un Otīlijām šodien.
Ja viņai būtu ticis omītes, nevis mammas dotais vārds, Iveta Fridberga būtu Rigonda vai Elita, bet vārdadiena nu tiek svinēta kopā ar citām Ivetām un Otīlijām šodien.
Iveta Fridberga strādā par mežzini Jelgavas virsmežniecības Garozas mežniecībā, bet savu brīvo laiku pārsvarā velta dejošanai un uzskata, ka abas šīs lietas ļauj viņai pilnībā baudīt skaistumu.
Darbs mežniecībā dod iespēju novērtēt Latvijas dabas neatkārtojamo skaistumu, bet dejošanu viņa pat dēvē par labdabīgām narkotikām. «Kam reiz iepatīkas dejot, tas aizraujas ar to pilnībā,» spriež gaviļniece.
Viņai ir mazlietiņ žēl, ka savu hobiju atklājusi salīdzinoši vēlu un jau skolas un studiju laikā nav sākusi brīvo laiku pavadīt, mācoties dejot. Tagad vien atliek atgūt nokavēto un pilnībā ļauties dejas valdzinājumam. Viņa iesaka arī citiem neatkarīgi no vecuma mēģināt sākt apgūt šo nodarbi.
Īpaši svarīgs šodienas gaviļniecei ir noskaņojums un izjūtas, tāpēc vārda, dzimšanas un citas dienas, kas svinamas konkrētos datumos, viņai nav īpaši tuvas. «Daudz labprātāk viesus pieņemtu un svētkus svinētu tad, kad pašai būtu tam piemērots noskaņojums, un to nevar radīt mākslīgi,» atzīst Iveta.
Labi justies viņai palīdzot skaista daba, saule, burvīgas krāsas un smaržas. Arī laiks, kad tuvojas Ziemassvētki, ir kā radīts, lai priecātos par sakopto un izgreznoto apkārtni. Tiesa, Ivetai ne pārāk patīk, ka šie jaukie un klusie svētki pēdējā laikā tiek pārāk komercializēti.
