Pēc nesenā ugunsgrēka Cesvaines pilī aktuāla kļuvusi kultūrvēsturisko objektu ugunsdrošības kontrole. Arī Jelgavas ugunsdzēsēji ir pārbaudījuši ugunsdrošības stāvokli pilsētas un rajona kultūrvēsturiskajos objektos.
Pēc nesenā ugunsgrēka Cesvaines pilī aktuāla kļuvusi kultūrvēsturisko objektu ugunsdrošības kontrole. Arī Jelgavas ugunsdzēsēji ir pārbaudījuši ugunsdrošības stāvokli pilsētas un rajona kultūrvēsturiskajos objektos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes ugunsdrošības uzraudzības vecākais speciālists Andris Staļģevics «Ziņām» stāsta, ka jau pārbaudītas Blankenfeldes, Lielvircavas, Vilces un Zaļenieku muižas, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures mākslas muzejs un Jelgavas pils. Taču neviens objekts nav kritiskā stāvoklī. Tā kā nevienā no tiem nav krāsns apkures, nav jāuztraucas par to stāvokli. Galvenie pārkāpumi ir novecojusī elektroinstalācija un tas, ka bēniņi nav apstrādāti pret uguni, kā arī nav ierīkota automātiskā ugunsdzēsības signalizācija. A.Staļģevics atzīst, ka objektu saimnieki ir atsaucīgi un iespēju robežās ir parūpējušies par ugunsdrošību.
Par kultūrvēsturisko objektu ugunsdrošības stāvokli ugunsdzēsēji informēs pašvaldību vadītājus.
Ugunsdrošības nepilnības konstatētas arī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Direktore Gita Grase atzīst, ka pēdējos gados muzejā ugunsdrošībā daudz kas paveikts, pirms 2000. gada situācija bijusi visai kritiska. Ja gada beigās paliekot pāri līdzekļi, par tiem tiekot iegādāti ugunsdzēšamie aparāti, bet ar to, protams, nepietiek. Turklāt ne muzeja ēka, ne eksponāti nav apdrošināti, tāpēc zaudējumi ugunsgrēka gadījumā varētu būt lieli. «Lai pilnībā garantētu ugunsdrošību muzejā, vēl vajadzētu ieguldīt apmēram 12 000 latu,» domā G.Grase.
