Pauls Bankovskis. «Čeka, bumba un rokenrols». Valters un Rapa. 2002.
Pauls Bankovskis. «Čeka, bumba un rokenrols». Valters un Rapa. 2002.
Pauls Bankovskis paralēli darbībai žurnālistikā ir arī viens no aktīvākajiem latviešu prozaiķiem. Viņa kontā jau vairāki romāni, kā arī stāstu krājumi. Turklāt autors sola neapstāties. Šoreiz par P.Bankovska pēdējo romānu «Čeka, bumba un rokenrols».
Jaunais romāns ir konsekvents acīmredzot Bankovska iecienītās padomju dzīves telpas izpētes turpinājums. Iepriekšējā romānā «Padomju Latvijas sieviete» autors vairāk orientējās uz pēckara desmitgadēm, kuras Latvija mīļi aizvada brālīgo republiku saimē, bet «Čekā, bumbā un rokenrolā» tiek sperts solis tālāk. Runa ir par 70. – 80. gadiem. Ja salīdzina «Padomju Latvijas sievieti» ar «Čeku, bumbu un rokenrolu», pēdējais romāns kā stilistiski, tā saturiski šķiet krietni noslīpētāks, tātad – arī baudāmāks.
Jau romāna nosaukums ir ļoti simbolisks, jo precīzi atklāj, par ko ir runa tālākajā 300 lappušu tekstā. Proti, dzīve septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados norit starp totālu varas kontroli, kas producē neskaitāmus idiotismus (jaunu puišu aizsūtīšana uz Afganistānu, Čekas savaņģoti cilvēki un tā tālāk), un to, kas tomēr spēj patverties no kontroles (rokenrols), piemēram, mīlestība, pretpadomisku dziesmu dziedāšana un domu domāšana. Cilvēks šajā deformētajā sistēmā kā tāda bumbiņa tiek mētāts no totālas kontroles uz iespēju sajust brīvības smaržu un otrādi.
Romānā ir vairākas sižetiskās līnijas, kas pirmajā brīdī rada tādu kā labirinta iespaidu. Tur ir gan neveiksmīgs dzejnieks Harijs Miķelsons, kuru Čeka savaņģo kā «stukaču»; ir perspektīva peldētāja Eva, kuras dzīvi kājām gaisā apgriež traģisks notikums – izvarošana, viņa tomēr turpina slepus lolot romantiskus sapņus par ārzemēs sastapto Jorenu, augstskolas pasniedzēju un spiegu; ir noziedznieks Zmejs, kas itin labi jūtas padomiskajā atmosfērā. Vārdu sakot, romānā paralēli, bet tai pašā brīdī kaut kādā veidā savstarpēji arī saistīti darbojas daudzi personāži. Turklāt «Čekas, bumbas un rokenrola» ainu konkretizē gan Afganistānas karš, gan Černobiļas katastrofa, gan arī Tautas frontes veidošanās.
Protams, brīžiem nepārliecina autora veidotie romāna varoņu dialogi, jo tie vairāk atgādina šodienas, nevis to laiku cilvēku runu. Taču kopumā romāns ir labs tieši kā vēsturiskā literatūra, kuru caurauž smalka traģiskuma izjūta un kas, Bankovska vārdiem runājot, aicina kļūt gudrākiem, strādīgākiem, laimīgākiem, pieklājīgākiem un labākiem.
