Rīt pulksten 16 kultūras namā – Lūcijas Ņefedovas režisētās Alekseja Arbuzova lugas «Vecā Arbata pasakas» pirmizrāde Alunāna teātrī.
Rīt pulksten 16 kultūras namā – Lūcijas Ņefedovas režisētās Alekseja Arbuzova lugas «Vecā Arbata pasakas» pirmizrāde Alunāna teātrī.
Pirms dažiem desmitiem gadu visā plašajā padomjzemē grūti esot bijis atrast teātri (vienalga, pašdarbības vai profesionālo), kura repertuārā nebūtu kādas Alekseja Arbuzova lugas. Viņa darbiem raksturīgajos lakoniskajos un vēstījuma pārsātinātajos dialogos izspēlētos attiecību trīsstūrus populārā padomjlaiku dramaturga varoņi laiku pa laikam turpina izdzīvot uz teātru skatuvēm mūsdienu Latvijā, reizēm reti veiksmīgi apliecinot iestudētāju pārliecību par Arbuzova romantisko ētiski idealizēto sapņotāju pārlaicīgumu.
Tipisks Arbuzova dramaturģijas centrālais tēls ir arī «Veca Arbata pasaku» galvenais varonis Arvīda Matisona tēlotais vientuļais leļļu meistars, kas vientulību un zaudējuma sāpes kliedē, darot prieku citiem – kopā ar likteņa biedru gatavo lelles bērniem. Ja jautājumam, ko abiem bēdubrāļiem uzdod Līgas Matisas tēlotās meitenes ienākšana viņu dzīvē, izmantotu no lugas galvenā varoņa teiktajiem vārdiem ņemtu salīdzinājumu, tas skanētu: vai kļūt laimīgam ir tikpat sarežģīti kā izgatavot lelli, kas spētu piepildīt visas iztēles bagāto bērnu fantāzijas?
