Kristība pieder pie Latvijas kultūrvides. Taču vai katrs mūsu sabiedrībā saprot, kas ir kristība?
Kristība pieder pie Latvijas kultūrvides. Taču vai katrs mūsu sabiedrībā saprot, kas ir kristība? Reiz uz baznīcu bija atnācis kāds vīrs un jautāja: «Vai šī ir tā vieta, kur var nodot grēkus?» Nācēja jautājums būtībā bija: «Vai baznīca ir tā pareizā vieta, kur cilvēks var atbrīvoties no grēku nastas, atgūt tīru sirdsapziņu, uzsākt jaunu dzīvi?» Tādā ziņā vīrs tiešām nebija kļūdījies. Ar kristības sakramentu cilvēks tiek atbrīvots no «iedzimtā grēka», tas ir, no grēka, ar kuru Ādams un Ieva, iekožot grēka auglī, pagrieza muguru savam Radītājam. Būt kristītam nozīmē atjaunot draudzību ar Dievu, nožēlot pagājušo un atdzimt savā garā.
Katoļu baznīcas tradīcija prasa, lai cilvēks, kurš apzinīgā vecumā gatavojas kristībām, iemācās lūgšanas: «Tēvs mūsu…», «Esi sveicināta…», zina ticības pamatus. Baznīca grib zinošus cilvēkus, kas savu ticību var aizstāvēt un liecināt citu priekšā. Liela loma sevišķi Latvijas tradīcijās ir krusttēvam un krustmātei. Viņi bērnam kļūst kā otrie vecāki, garīgie audzinātāji, kas ar savu piemēru palīdz bērnam veidoties par apzinīgu kristieti. Pēc katoļu tradīcijām kristībās krusttēva pienākums ir uzdāvināt krustiņu ar ķēdīti, ko priesteris pieliek bērnam kā ticības atpazīšanas zīmi. Priesteris ieliek bērna vai krusttēva rokā aizdegtu sveci. Tā simbolizē ticības gaismu, kas jaunkristīto vadīs visu dzīvi. Priesteris jaunkristāmo arī svaida ar eļļām. Senos laikos tās skaitījās kā dziedniecības līdzeklis, lai ārstētu grēkā ievainotu dvēseli. Protams, katoļu kristībās netrūkst arī ūdens, kuru katoļi lieto maz – tikai simboliskā nozīmē. Ūdens spēj gan nomazgāt cilvēku no grēka traipa, gan arī dot dzīvību, atjaunot spēkus.
Latviešu vecākā paaudze, šķiet, nevarēja iedomāties, ka kāds var nebūt kristīts. Problēmas ir ar vidējo paaudzi, kas izaugusi materiālisma, sociālisma laikā un, šķiet, bieži vien pat neuzdod jautājumu: «Kas ir cilvēks? Kāda ir tā būtība?» Taču ir arī patīkami minēt, ka atnāk uz baznīcu veselas ģimenes, kopīgi nokristās un garīgi atjaunojas. Jaunā, manuprāt, ir paaudze, kas meklē Dievu un bieži atrod ceļu uz baznīcu.
Mūsu katoļu katedrālē kristības notiek sestdienās gan latviešu, gan arī krievu valodā. Bērnus līdz septiņiem gadiem krista bez sevišķām apmācībām, zināmas prasības ir vienīgi pret krustvecākiem. Vecākiem bērniem pirms kristībām ir jāapmeklē svētdienas skola, bet pieaugušajiem – ticības mācības nodarbības, kas tāpat notiek reizi nedēļā.
