«Zemgales Ziņu» 28. februāra numurā pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš rakstā «Laiks plānot zaļus darbus» iepazīstina ar iecerētajiem darbiem jau tradicionālajā Zaļajā nedēļā.
«Zemgales Ziņu» 28. februāra numurā pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš rakstā «Laiks plānot zaļus darbus» iepazīstina ar iecerētajiem darbiem jau tradicionālajā Zaļajā nedēļā. Diezin vai kādam jelgavniekam būs iebildumi, ja pilsētas domnieki plāno Jelgavu padarīt zaļāku un skaistāku. Raksta autors lūdza arī jelgavnieku priekšlikumus.
Ir Jelgavā jau ar ieilgušu kaiti sirgstoši zaļie centri pilsētas parki. Raiņa parkā pa dubļaino diagonālo celiņu ciemiņu var aizvest tikai līdz dzejnieka piemineklim. Tālāk vairs nav ko rādīt kārtība beidzas. Puķu stādījumi gan ziemā, gan vasarā regulāri tiek izbradāti, pāri zālieniem veidojas neplānoti celiņi. Varbūt ir vērts ņemt vērā steidzīgo jelgavnieku soļus un, pārplānojot celiņus, iemītās takas atzīt oficiāli? Vai tā neiznāktu lētāk, nekā izbradātas puķes ik gadu no jauna pārstādīt? Un aiz Raiņa pieminekļa atrodas teritorija, kuru par parka turpinājumu nekādi nevar nosaukt. Par karuseļa biedējošo pārpalikumu rakstīts vairākkārt. Te nav ne kārtīgu apstādījumu, ne labiekārtotu taku uz poliklīniku, Sudrabu Edžus ielu, Mātera ielu. Un vai parks būtu tā vieta, kur jākoncentrē masīvi atkritumu konteineri? Šķiet, te nu Zaļajā nedēļā darba būtu pārpārēm.
Līdzīgi, pat vēl sliktāk, ir Alunāna parkā. Ko līdz tā centrā arhitektoniski sakārtota latviešu teātra tēva kapavieta, ja parkā nav kārtīgas ieejas, ne izejas. Dziļumā starp Zirgu un Jāņa ielu ir nezāļu pārņemts laukums, kur palaikam tiek izbērti sadzīves gruži. Vai to nevajadzētu nolīdzināt un apstādīt?
Un visbeidzot vai gatavošanās Zaļajai nedēļai nebūtu stimuls pilsētas domei oficiāli paust savu attieksmi pret parkiem, kas padomju varas gados izveidoti bijušajās kapsētu teritorijās? Vai tā arī, nelikdamies ne zinis, turpināsim bradāt pa mirušo pīšļiem, nemēģinot pat izzināt vēsturiskās personības, kas tur guldītas?
