Par ieguvumiem un zaudējumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā no somiem var dzirdēt pretrunīgus viedokļus.
Par ieguvumiem un zaudējumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) no somiem var dzirdēt pretrunīgus viedokļus. Lielā iedzīvotāju daļā joprojām saglabājusies atturīga skepse, daļa, gluži pretēji, nebeidz vien slavēt jaunās iespējas. Piemēram, pārtikas cenu strauju samazināšanos pat par 40 procentiem. Tajā pašā laikā kāds vidusmēra iedzīvotājs tiešas atbildes vietā par ieguvumiem teica: «Līdz pat 1997. gadam mēs Somijā nezinājām, kas ir un ko nozīmē būt bezpajumtniekam. Beidzamajos gados diemžēl tādus vietumis var sastapt. Tas taču par kaut ko liecina?»
Virolahti pagasts atrodas Somijas dienvidaustrumos. Pašvaldības vadītāja Kirsi Himelainena skaidro, ka viņas pagasta ļaudis bijuši vieni no lielākajiem eirooptimistiem. Atšķirībā no daudziem citiem pagastiem 70 procentu Virolahti iedzīvotāju referendumā balsojuši par iestāšanos ES. Tas izskaidrojams vienkārši: pagasts atrodas trešajā bagātākajā valsts reģionā, kur koncentrēts 20 procentu visas Somijas papīrrūpniecības uzņēmumu, atrodas lielākās eksporta ostas, valstī lielākais dzelzceļa mezgls Kouvolā, Virolahti teritorijā – Valimā robežkontroles punkts, kas ir lielākais un noslogotākais uz austrumu robežas. Caur Virolahti pagasta teritoriju tiek nodrošināts 60 procentu kravu un cilvēku plūsmas no Krievijas un uz to. Iedzīvotāju vairums ir ekonomiski aktīvi cilvēki, kas pratuši paredzēt, ka iekļaušanās ES viņiem var nest vienīgi pozitīvas pārmaiņas – investīciju, uzņēmējdarbības vides veicināšanu, robežas sakārtošanu. Rezultāts esot tieši tāds, kā bija cerēts. Protams, tā sasniegšanā liela nozīme bijusi un joprojām ir vietējām pašvaldībām, to darba organizācijas radikālām izmaiņām visā valstī.
Somijā arī pirms valsts iestāšanās ES (1995. gadā) darbojās reģionu centri, uzņēmējdarbības veicināšanas un lauku attīstības reģionālie centri. Taču pēc iestāšanās kļuva iespējams reģionu problēmu risināšanā piesaistīt ES finanses, tāpēc tika nolemts visu valsts administrācijas aparātu reorganizēt, decentralizēt, tādējādi padarot to pieejamāku iedzīvotājiem. Vienlaikus kādreizējie 11 Somijas lielie rajoni tika apvienoti sešos, apvienotas arī iepriekšējās valsts un pašvaldību līmeņa iestādes, to darbs padarīts efektīvāks, veidojot dažādas asociācijas. Piemēram, Virolahti ir viens no 13 pagastiem, kas apvienojušies pagastu asociācijā «Kymenlakso». Tā ir atbildīga par dažādu ES programmu attīstību reģionā, par zemes izmantošanu, par sadarbību ar valsts iestādēm reģiona problēmu risināšanā.
Asociācijas pārziņā ir 187 000 iedzīvotāju, katram no viņiem ir savas vajadzības. Piemēram, kaut gan ekonomiskās labklājības līmenis ir augsts, bezdarba līmenis šajā reģionā ir lielāks par valstī vidējo, jo ražošana nemitīgi attīstās, tā tiek automatizēta. Valstī bez darba ir katrs desmitais iedzīvotājs. Šajā ziņā vislabākā situācija bijusi pirms pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem, deviņdesmitajiem gadiem, kad sākās nopietna ražošanas krīze. To lielā mērā veicināja bijušās PSRS sabrukums, tomēr tieši Virolahti un apkārtējo pagastu iedzīvotāji tolaik bijuši lielākie ieguvēji, jo sadarbība ar Krieviju turpinājusies.
Pagastu asociācija «Kymenlakso» ir svarīgs instruments ES dažādo strukturālo fondu finansējuma piešķiršanā. Ikviens projekta pieteikums tiek rūpīgi izskatīts vairākās instancēs (pagasta, to apvienības, reģiona līmenī) un apstiprināts reģionālajā valdības komitejā. Taču izšķirošo vērtējumu dod vietējā pašvaldība un pagastu asociācija. «Kymenlakso» reģionu attīstībai ik gadus tiek piešķirti 30 miljoni eiro no ES strukturālajiem fondiem, bet ap 70 miljonu eiro sedz valsts. Šo summu pilnā apjomā administrē uz vietām.
Kirsi Himelainena stāsta, ka pagasta valde sapulcējas tikai sešas reizes gadā, taču tā dēvētā pagasta valdība (izpildorgāns) kopā sanāk reizi divās nedēļās. Tad arī liela laika daļa tiekot atvēlēta dažādu projektu pieteikumu izskatīšanai.
Virolahti pagastā ir 3837 iedzīvotāji, kuru liela daļa – ap 400 cilvēku – nodarbināti Valimā robežpunktā. Ievērības cienīgs ir pagasta gada budžets – 18 miljonu eiro. Somijā ir 448 vietējās pašvaldības, kurās ir no 200 līdz 100 000 iedzīvotāju. Pašvaldības Somijā nodrošina iedzīvotājiem sabiedriskos pakalpojumus, kas galvenokārt saistīti ar izglītību, sociālo labklājību, veselības aizsardzību un infrastruktūras tehnisko uzturēšanu. Vietējās pašvaldības uztur valsts vispārizglītojošo skolu sistēmu, vidusskolas, profesionālās apmācības iestādes un Augstākās profesionālās izglītības institūtus, nodrošinot arī pieaugušo izglītību, mākslas skolas, bibliotēkas, kultūras un atpūtas dienestus. Pagasti, vietējās pašvaldības ir atbildīgas par bērnu ikdienas aprūpi, vecu cilvēku un cilvēku ar speciālām vajadzībām labklājību, kā arī citu sociālo dienestu darbu. Pašvaldību ziņā ir arī zemes izmantošana un būvniecība, ūdens un enerģijas apgāde, atkritumu apsaimniekošana, ielu un ceļu uzturēšana, kā arī vides aizsardzība. Liela daļa šo pakalpojumu tiek sniegta, pašvaldībām apvienojoties. Piemēram, slimnīcas un daudzas izglītības iestādes uztur apvienotās municipālās pašvaldības (aplūkojamajā gadījumā – pagastu asociācija «Kymenlakso»). Virolahti pagastā, piemēram, darbojas piecas skolas, kurās mācās bērni no 1. līdz 6. klasei, un vēl ir deviņgadīgā jeb pamatskola.
Pašvaldībām arī dotas tiesības iekasēt nodokļus: ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli un daļu no kooperatīvā nodokļa. Tie kopā veido apmēram pusi no pašvaldību ienākumiem. Vietējais nodoklis ir apmēram 17,5 procenti no ienākumiem. Jautāju Virolahti pagasta saimniecei, kas motivē somus maksāt tik lielus nodokļus. Tā esot visām Ziemeļvalstīm raksturīgā sociālās labklājības ideja, kas kopta vairākās paaudzēs un kļuvusi svēta…
Pagasta vadītāja daudz un labprāt stāsta par savu pagastu, tā ļaudīm, ekonomiku un vēsturi. Piemēram, tieši no viņas vadītā pagasta teritorijas akmeņlauztuvēm iegūti granīta bluķi, kas izmantoti Pēterburgas būvē (Īzaka katedrāles pamatiem, Triumfa kolonnai, Ņevas krastmalu iekārtošanai). Tomēr mūsu viesošanās mērķis bija iepazīt tos plusus un mīnusus, kādus pagasts izjūt pēc iestāšanās ES. Kirsi Himelainena vienlīdz atklāti pauž gan ieguvumus, gan zaudējumus. Ieguvumiem viņa pieskaita drošību. Tas esot svarīgi, ievērojot pagasta atrašanos uz pašas austrumu robežas. Zīmīgi, ka referendumā par iestāšanos ES vairums lauksaimnieku bijuši noskaņoti negatīvi, taču tieši pierobežas ļaudis visā Somijā balsojuši par to. Un viņi nejūtas vīlušies, bet visnotaļ ieguvēji. Cits svarīgs ieguvums, ko ikdienā izjūt Virolahti pagasta iedzīvotāji, esot ģeogrāfiskās situācijas izmaiņas: līdz 1995. gadam pagasts atradies «Somijas maisa» apakšējā stūrī, tagad tas pārvērties par loģisku, attīstītu Eiropas kravu plūsmas svarīgāko mezglu. Savukārt uzņēmējiem radīta iespēja attīstīties, viņi jūtas daudz stabilāk. Un vispār skats uz nākotni kopš iestāšanās ES kļuvis pozitīvāks, jo izjūtama uzņēmēju, lielu kompāniju vēlme ienākt pagastā ar savām investīcijām. Tādā veidā uzņēmumi iegūst arvien lielāku starptautisko nozīmi, tirgu. Protams, milzīgs pluss esot dažādie ES strukturālie fondi, no kuriem saņemtas ļoti ievērojamas summas pagasta infrastruktūras uzturēšanai (piemēram, ūdensvada ierīkošanai, ceļu rekonstrukcijai).
Tomēr pagastā jūtama arī ES negatīvā ietekme. Piemēram, akūtāka kļuvusi transporta blīvuma problēma. Tās negatīva izpausme ir visā valstī lielākais transporta negadījumu skaits. Katrai rungai ir divi gali, tādēļ, ievērojami attīstoties pagasta teritorijai, pašvaldība nonākusi pie liela investīciju spiediena. Ļoti liels mīnuss esot lauku saimniecību skaita samazināšanās, vidēji to daudzums sarūk par pieciem procentiem gadā. Tomēr Virolahti to kompensējot Valimā robežpunkts, kas dodot darba vietas bijušajiem zemniekiem. Taču pāri visam (pēc nelielas pārdomu pauzes) pagasta vadītāja min, ka pēc Somijas iestāšanās ES ļoti augusi birokrātija, kas pašvaldību līmenī visasāk izjūtama projektu finansu pieprasījumu noformēšanā.
Kā redzams, nav ļaunuma bez labuma un otrādi.
