Katru ziemu uz ielām un ceļiem izkaisītais sāls maisījums nodara postījumus apkārtējai videi, arī automašīnām un apaviem. Gadu no gada ar sāli «barotais» koks nebūs ilgdzīvotājs. Ko nodara sāls?
Katru ziemu uz ielām un ceļiem izkaisītais sāls maisījums nodara postījumus apkārtējai videi, arī automašīnām un apaviem. Gadu no gada ar sāli «barotais» koks nebūs ilgdzīvotājs.
Ko nodara sāls?
Bioloģijas institūta direktors Viesturs Melecs skaidro, ka sāls satur toksiskas vielas. Tās pilsētā augi var uzņemt ar saknēm. Īpaši bīstamas ir bargas ziemas, kad sāli kaisa līdz pat pavasarim. Kad laiks paliek siltāks, sniegam kūstot, koki un citi apstādījumi pastiprināti uzņem kaitīgās vielas. Pavasaros lietus parasti augus nelutina, vairāk pieturas sauss laiks, un tas sekmē kaitīgo vielu uzkavēšanos zaļajā zonā. V.Melcers kā problēmas risinājumu min intensīvu laistīšanu. «Pirms vairākiem gadiem ieteicu sāls negatīvo ietekmi uz kokiem samazināt, tos pavasaros pastiprināti laistot. Katram kokam tika 100 litru jeb desmit spaiņu ūdens. Bet tas nav pietiekami, piesārņojumu neizskalo.» Diemžēl daudzi koki, īpaši galvaspilsētā, nav izturējuši sāls «terapiju». Bojātas pat vairākas alejas pie noslogotākajām brauktuvēm. Vasaras otrajā pusē ap sāls mocīto koku lapu ārējo malu parādās iedzeltējums, vēlāk – brūnums. Sliktākajā gadījumā lapas sačervelējas, un sākas pāragrs lapkritis, bet septembrī koks jau ir kails. Diemžēl nākamajā gadā zaļas lapotnes tam var arī nebūt.
V.Melecs uzsver, ka koki pilsētā jau tāpat spiesti izdzīvot nemitīga stresa apstākļos. Pārāk tuvu uzlietais asfalta segums neļauj attīstīties koku saknēm, ierobežota ir gāzu cirkulācija augšup. Kā papildu «balva» kokiem ir automašīnu izplūdes gāzes, ko elpot. «Grūti tādos apstākļos dzīvam organismam augt,» nopūšas V.Melecs.
Taču sāls kaitē ne tikai kokiem, tā iedarbību neiztur arī tiltu metāla konstrukcijas. Sāls paātrina automobiļu rūsēšanu. Cauri kūstošā sniega pļurzai soli pēc soļa sper daudzie gājēji. Ar maksimālu izturību sālim pretī stājas dažādi apavi. Diemžēl atgriežoties mājās, parasti tos klāj nepievilcīgas baltas sāls nogulsnes. Tās kurpnieki piedāvā apstrādāt ar speciālu ķīmisku sastāvu par 0,50 latiem, un apavi kārtībā! Jelgavas kurpnieki gan apgalvo, ka ziemas mēneši ir kluss laiks, īstā darba sezona sākoties pavasaros un rudeņos.
Risinājums?
V.Melecs atceras, ka pirms vairākiem gadiem Rīgas Dome izskatīja Maskavas zinātnieku piedāvājumu – mazāk toksiskus ielu kaisīšanas līdzekļus. Diemžēl tie bijuši pārāk dārgi, un piedāvājums noraidīts. Arī citur pasaulē šī problēma nav sveša. Protams, Latvija nav vienīgā valsts, kas ik gadu piedzīvo ziemu. Skandināvijā, piemēram, pret slīdēšanu lieto šķembas vai rupja maluma smilts maisījumus. Bet kurš pie mums pavasarī šīs smiltis savāks? Aizsērēs kanalizācija, smiltis nogulsnēsies notekcaurulēs…
Jā, ir arī citi, mazāk kaitīgi līdzekļi par sāli, bet tie ir dārgi. Tādēļ pie mums turpinās vecās metodes sniega un ledus atkausēšanai uz brauktuvēm. Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktora vietnieks Andris Strikmanis saprotoši jautā: «Vai tad ir kāda cita alternatīva?» Arī smalkās granīta šķembas ir pārāk dārgas. Viņš rosina salikt pa plauktiņiem visus plusus un mīnusus un tikai tad nopelt ielu kaisīšanu ar sāli. Diemžēl tā pašlaik ir vienīgā iespēja cīnīties ar apledojumu uz ceļiem. «Padomju laikā kaisīja sāls un smilts maisījumu, bet tas darīja pilsētu pelēku, gaužām netīru. Sāls ir efektīvs līdzeklis, to mēs varam atļauties pašreizējos apstākļos, kad jau tāpat jāknapinās,» stāsta A.Strikmanis. Viņš atzīst, ka arī šoziem pilsētā tiks kaisīts sāls. Nekas nevar mainīties Jelgavā vien. Citi līdzekļi tiks kaisīti tikai tad, ja to darīs visā valstī vai pat visā Baltijā. Diemžēl tas nebūs drīz, jo pagaidām viss šā gada Rīgas budžets ir apmēram tikpat liels, cik, piemēram, Prāgas transporta budžets.
Kad ko kaisa?
SIA «KULK» «Ziņām» pastāstīja, ka smilts un sāls maisījumu kaisa, ja uz braucamās daļas parādās pieblietēts sniegs, kura virsējā daļa kļūst slidena, kā arī, ja nokrišņu (lietus, slapjš sniegs, migla) iedarbības dēļ uz ielas veidojas slidena ledus vai atkalas kārta. Savukārt sāls kaisāmais materiāls (samitrināts speciālā iekārtā) vienmērīgi nosedz brauktuves joslas trīs ar pusi metru platumā, kad sniegs vēl nav piemīdīts. Sāls iedarbojas, kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz septiņus grādus zem nulles. Ar smilti vien nevar iztikt, jo tā novērš slīdību, taču sniegu un ledu nekausē.
Īpaši sniegs būtu jāšķūrē nost no koku sakņu iedobēm, lai pavasarī sāls līdz saknēm nenonāktu. A.Strikmanis uzsver, ka pavasarī, kad ielas kļūst sausākas, bezdarbnieki un sētnieki iesaistās sniega kaudžu savākšanā. Arī «KULK» darbu piedāvājumā ir sniega savākšana. Pavasarī pēc «Pilsētsaimniecības» pasūtījuma uzņēmums vāca un izveda neglītās sniega kaudzes no pilsētas centra.
«Varbūt Eiropas Savienībā spēsim pilnveidot sniega kausēšanas tehnoloģiju,» cer A.Strikmanis.
***
Fakti
Šoziem Jelgavas ielās izkaisītas:
137 tonnas sāls,
82 kubikmetri smilts un sāls maisījuma.
Nošķūrēti 175 kilometri.
