Ar 2003. gada 1. janvāri spēkā stāsies 2002. gada 26. jūnijā izsludinātais Ieroču aprites likums.
Ar 2003. gada 1. janvāri spēkā stāsies 2002. gada 26. jūnijā izsludinātais Ieroču aprites likums. Speciālistu aprindās par jauna Ieroču aprites likuma nepieciešamību runāja jau sen, un būtībā šis likums arī tapa nesteidzoties, bez «liekām» diskusijām ārpus profesionāļu loka. Savukārt Ministru kabinetam (MK) līdz 2003. gada 1. janvārim bija jāpieņem likumā minētie MK noteikumi, kas precizētu likuma īstenošanu praksē, taču izrādās, ka šie noteikumi vēl nemaz nav iesniegti valsts sekretāru sanāksmei. No tā varam secināt, ka kārtējais likums faktiski stāsies spēkā bez apstiprināta institucionālā mehānisma (MK noteikumi) tā īstenošanai, jo atlikušajās dienās līdz jaunajam gadam to vienkārši nav iespējams pagūt. Varētu pajautāt aktīvajam jaunlaiku iekšlietu ministram Mārim Gulbim, kādēļ minētie noteikumi nav izstrādāti savlaicīgi, taču acīmredzot šādas sīkas juridiskās nianses neatbilst jaunās valdības darbības mērogiem. Un galu galā šis ir ne jau pirmais, ne arī pēdējais likums, kura realizācijas noteikumi tiks pieņemti ar novēlošanos.
Vēl interesantāks ir fakts, ka paši ieroču tirgotāji («Ziņas» apjautāja vairākas ieroču tirdzniecības vietas Jelgavā un Rīgā) par jauno Ieroču aprites likumu nebija informēti un par paredzamajām izmaiņām likumdošanā mācēja stāstīt tikai baumu līmenī. Šāds fakts jau norāda par zināmām informācijas aprites problēmām, jo kā gan likumpaklausīgs uzņēmējs var pielāgoties jaunajai kārtībai, ja savlaicīgi netiek informēts par izmaiņām likumdošanā.
Ieroču aprites likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to daļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.
Galvenie jauninājumi likumā attiecas uz ieroču, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu tehnisko klasifikāciju, kā arī uz pašaizsardzībai paredzēto ieroču un speciālo līdzekļu iegādāšanās kārtību. Proti, atbilstoši Eiropā pieņemtajām prasībām ieroči un munīcija pēc to bīstamības iedalīta četrās grupās. Arī pirotehniskie līdzekļi, ņemot vērā to bīstamības pakāpi, iedalīti četrās grupās, un turpmāk bīstamākās grupas pirotehniskos līdzekļus, kā arī militāro pirotehniku bez īpašām atļaujām vairs nevarēs iegādāties. Vēl noteikts, ka bez speciālas atļaujas turpmāk nedrīkstēs iegādāties lieljaudas pneimatiskos ieročus (lādiņa sākumenerģija pārsniedz 12 džoulu), kas jau tiek klasificēti kā cilvēka dzīvībai bīstami. Šie jaunievedumi, protams, bija nepieciešami un ir ieviesti sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, taču jauninājumi attiecībā uz pašaizsardzības ieroču apriti gan liek šaubīties par to nepieciešamību. Proti, atbilstoši jaunajam Ieroču aprites likumam ar nākamā gada 1. janvāri jebkura persona, sasniedzot 18 gadu vecumu, bez jebkādiem ierobežojumiem varēs iegādāties gāzes pistoles un revolverus. Iekšlietu struktūru darbinieki šo normu skaidro ar Eiropas praksi, kur gāzes ieroči tiek uzskatīti par elementāru pašaizsardzības līdzekli. Taču, ņemot vērā mūsu sabiedrībā kultivēto vardarbību un attieksmi pret cilvēka dzīvību, būtu vērts aizdomāties, kādas sekas var radīt brīva pieeja gāzes pistolēm. Pēc speciālistu atzinuma, ar gāzes pistoli vai revolveri var nodarīt būtiskus miesas bojājumus, traumēt iekšējos orgānus, bet, ja lādiņš tiek raidīts no īpaši tuva attāluma, var zaudēt arī redzi. Cik «nekaitīgi» šādā gadījumā ir gāzes ieroči, lai spriež speciālisti, taču pavisam skaidrs ir tas, ka tuvākajā nākotnē gāzes pistoles jauniešu vidū varētu kļūt par mobilajiem telefoniem līdzīgu aksesuāru, jo šos ieročus jau tagad ir iespējams iegādāties, sākot no 15 latiem. Šāda pavērsiena sekas grūti prognozēt, taču rodas pārliecība, ka arvien biežāk iznāks dzirdēt par gāzes ieroču izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, kaut vai pielāgojot tos kaujas patronām vai izmantojot kā iebiedēšanas līdzekli noziedzīgu nodarījumu gadījumos.
Katrā ziņā turpmāk pirms sabiedriskajai drošībai tik būtisku jautājumu izlemšanas būtu jārīko arī sabiedriskā apspriešana, izskaidrojot, kādēļ tik bīstami pašaizsardzības līdzekļi kā gāzes pistoles un revolveri ir jāļauj iegādāties katram, kas to vēlas. Galu galā pietiek jau ar to, ka mazajā, «nedrošajā» Latvijā ir izsniegti 50 tūkstoši ieroču glabāšanas atļauju.
