Esmu 68 gadus veca jūrniece no Rīgas. No 40 darba gadiem 30 nostrādāju zivju rūpniecībā. Ilgus gadus devos jūrnieku gaitās uz tālbraucēju kuģiem par veļas mazgātāju.
Esmu 68 gadus veca jūrniece no Rīgas. No 40 darba gadiem 30 nostrādāju zivju rūpniecībā. Ilgus gadus devos jūrnieku gaitās uz tālbraucēju kuģiem par veļas mazgātāju. Reisi ilga līdz pat deviņiem mēnešiem. Esmu izbraukājusi pasaules ūdeņus krustu šķērsu. Tajos laikos jau Ziemassvētkus nesvinēja. Pēc vakariņām vairākas meitenes atcerējāmies, kā tos svētījām dzimtenē – Latvijā, Ukrainā, Krievijā. Reizēm pa radio klausījāmies garīgās dziesmas. Pārņēma skumjas pēc dzimtenes, pēc mīļās pelēcītes Baltijas jūras, pēc Rīgas. Mēs, jūrnieki, Jaungadu svinējām trīs divas reizes – pēc Maskavas laika un pēc vietējā. Gāja ļoti jautri: visa komanda, 86 cilvēki, sapulcējās kuģa ēdnīcā pie klātiem galdiem. Pie Amerikas krastiem Jauno gadu sagaidījām pēc launaga. Ja bija vētra un kuģi šūpoja, ja bija sniegputenis un riktīga krēsla, tad jau tikpat kā dzimtenē jutāmies.
Jocīgi bija svētīt Jauno gadu pie dienvidu krasta, kur zvaigznes ir citādas, kur kajītē ir karsts un ūdens aiz borta – 30 grādu, bet veļas mazgātavā – 43 – 43 grādus silts. Jaungada naktī stūrmaņi šāva raķetes. Uz kuģa skanēja mūzika, un kaimiņu kuģi gāja tuvu viens otram garām. Ziemeļamerikas ūdeņos gan bija normāli: stiprs vējš, kuģis līgojās, bet mums kuģī viss gaišs un silts, ēdnīcā klāti galdi un zaļa eglīte. Ja izgājām jūrā oktobrī vai novembrī, tad arī citiem kuģiem atvedām dzīvas eglītes, lai nebūtu jātaisa mākslīgās no drātīm un zaļiem papīriņiem, ko krāsojām ar briljantzaļo. No cigarešu papīriņiem sudraba krāsā meitenes sataisīja greznumiņus. Bija arī Salavecis, ietinies tīklā. Pirms svētkiem visai komandai vajadzēja nomazgāties pirtī, lai sagaidītu Jauno gadu tīri un netīrumus atstātu aiz kuģa vēl vecajā gadā. Bija arī pašdarbība – dziesmas. Gadījās, ka sniegu neredzēju pat divus gadus. Savādi, bet no 27 dzimšanas dienām tikai trīs vai četras nosvētīju krastā, pārējās – jūrā.
