Ja tā labi parēķina, šogad jau būs 40. gads, kā ziemas saulgriežos pārvēršos par Ziemassvētku vecīti. Daudz gan, bet pašam tā neliekas, jo svētki paiet tik ātri un ir tik ļoti gaidīti.
Ja tā labi parēķina, šogad jau būs 40. gads, kā ziemas saulgriežos pārvēršos par Ziemassvētku vecīti. Daudz gan, bet pašam tā neliekas, jo svētki paiet tik ātri un ir tik ļoti gaidīti. Esmu labais vecītis, kas žagarus līdzi neņem.
Ilgus gadus esmu spēlējis Alunāna tautas teātrī, tādēļ nevaru sūdzēties par savām balss dotībām un spējām glābt dažādas situācijas. Jau agrā jaunībā pie kaimiņu bērniem ik gadus esmu gājis pa vecīti, tad pamazām par mani uzzināja Jelgavā, un šogad jau atkārtoti daudzos bērnudārzos esmu mīļi aicināts un gaidīts.
Gadi iet, bet bērni nemainās, viņi visu laiku ir tādi paši – ziņkārīgi, atraisīti un patiesi. Programmu katru gadu domāju pats, bet akcents likts uz mīlestību un labestību, piemēram, šogad jautāšu bērniem, lai viņi parāda, kā prot samīlēt mammu, mani un audzinātājas. Pats Ziemassvētkos braukšu ciemos pie dēla ģimenes un mīļās mazmeitiņas Agates. Arī tur ciemos nāks Ziemassvētku vecītis. Mazmeita gan vecīšiem vairs netic, bet labprāt spēlē līdzi.
Pašam no bērnības atmiņā ļoti spilgti palikusi epizode, kad svētku priekšvakarā tētis mani kamaniņās vilka uz mežu, kur mēs nocirtām eglīti un pa ļoti dziļu sniegu braucām mājup. Arī mežā esmu svētījis Ziemassvētkus, kas bija tik patiesi un mīļi. Pats Ziemassvētkos gribētu, lai maniem tuviem un dārgiem cilvēkiem būtu labi. To pašu novēlu arī pārējiem un siltus, mīļus Ziemassvētkus visiem!
Valdis Neļķe no Nākotnes, Ziemassvētku vecītis ar 40 gadu stāžu
