Nobeigumam tuvojas kārtējais, jau divpadsmitais, gads atjaunotajā Latvijas valstī. Esam uzaicināti piedalīties Ziemeļatlantijas blokā jeb NATO.
Nobeigumam tuvojas kārtējais, jau divpadsmitais, gads atjaunotajā Latvijas valstī. Esam uzaicināti piedalīties Ziemeļatlantijas blokā jeb NATO. Pirms nedēļas beidzās sarunas par mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Ko tas nesīs mūsu valstij, Zemgalei un jelgavniekiem? Pagaidām uz to laikam neņemsies atbildēt neviens. Uz uzņēmējdarbības attīstību mūsu pusē esam centušies ik pa laikam palūkoties arī «Ziņu» lappusēs. Neapšaubāms ir tas, ka par ekonomisko attīstību lielā mērā var spriest arī pēc tā, kā tiek veidoti jauni uzņēmumi vai, gluži otrādi, cik strauji tie tiek likvidēti, cik daudz ārvalstu investoru vēlas ieguldīt līdzekļus to dibināšanā. Esam mēģinājuši apkopot salīdzinošos datus no deviņdesmito gadu sākuma līdz mūsdienām par Jelgavu un tās rajonu, kā arī par mūsu tuvākajiem kaimiņiem – dobelniekiem un baušķeniekiem. Publikācijas sagatavošanā izmantoti «Lursoft» datu bāzes materiāli.
Lai uzņēmējdarbība sekmīgi attīstītos ārpus Rīgas, nepieciešama skaidri definēta, mērķtiecīga valsts reģionālā politika. Viens no pirmajiem soļiem, kas būtu jāizdara jaunajai Saeimai un valdībai, ir reģionālās nodokļu politikas ieviešana, lai motivētu uzņēmējus pamest Rīgu, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi arī citos valsts reģionos. Pašreiz vismaz 80 procentu investīciju, tai skaitā arī pirmsstrukturālo Eiropas Savienības fondu līdzekļi, paliek Rīgā, kas bremzē līdzsvarotu reģionu attīstību.
Tāpēc interesanti bija aplūkot, cik lielas ārvalstu investīcijas esam saņēmuši.
No 1991. gada līdz šā gada decembrim latos
Jelgava 3 441 820
Jelgavas rajons 627 110
Dobele 1 007 774
Dobeles rajons 548 950
Bauska 395 413
Bauskas rajons 1 646 502
Kā redzams, investīciju piesaistē Jelgava krietni vien apsteidz savus kaimiņus. Neapšaubāmi tas saistīts ar padomju laikā attīstīto mašīnbūvi, kas pēdējos gados attīstās arvien straujāk. Turklāt Bauskā un Dobelē pārsvarā investori ir no Vācijas un Dānijas, Jelgavas pilsētā un rajonā lauvas tiesu veido Krievijas investīcijas. Liela daļa investīciju mums nāk arī no ASV kapitāla.
Interesantu virzību uzrāda uzņēmu dibināšanas un likvidācijas tendences. Noteikti atceramies deviņdesmito gadu otrās puses Krievijas finansu krīzi, kas lielā mērā ietekmēja arī Latvijas ekonomiku. Tieši 1997. un 1998. gadā ir visvairāk likvidēto uzņēmumu.
Dibinātie un likvidētie uzņēmumi pilsētās un rajonos
Latvija 16 7599 37 474
Jelgavas pilsēta un rajons 5 057 773
Dobeles pilsēta un rajons 2 337 281
Bauskas pilsēta un rajons 3 939 609
Visstraujākā jaunu uzņēmumu dibināšana bija novērojama deviņdesmito gadu sākumā: ik gadu tapa 600 līdz pat 800 katrā pilsētā un rajonā. Uzņēmu likvidēšanas analīze liecina, ka darbību beidz aptuveni 12 līdz 15 procentu uzņēmumu. Valstī likvidēti ir 22 procenti no dibināto skaita. Lielā mērā tas uzrāda visas pasaules ekonomiskās attīstības tendences. Likvidēto uzņēmumu skaits var būt pat līdz 20 procentiem dibināto. Krīzes gados ASV bija novērojams, ka likvidēta tika pat vairāk nekā puse uzņēmumu. Tā ka var uzskatīt – Latvijas ekonomika lielās kaimiņvalsts krīzi ir pārdzīvojusi sekmīgi. Turklāt, ja aplūkojam jaunu uzņēmumu dibināšanas dinamiku, redzams, ka visstraujāk tie dibināti tieši līdz 1997. gadam – katru gadu vidēji no 300 līdz 500. Pēc 1998. gada visos rajonos to skaits saruka vairāk nekā uz pusi un gandrīz divkārt auga likvidēto skaits.
Pēc uzņēmējdarbības formām Zemgalē (arī valstī) pusi veido sabiedrības ar ierobežotu atbildību – SIA (gandrīz puse no kopsakaita), tām seko individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības. Kooperatīvo biedrību uzņēmumu skaits mūsu rajonos ir pavisam niecīgs, un tas vēlreiz netieši pierāda tautas nevēlēšanos veidot lielas kopsaimniecības. Visos reģionos vislielākā uzņēmējdarbības aktivitāte ir fiziskajām personām, dibinot savus uzņēmumus.
Pēc uzņēmējdarbības veida neapšaubāms līderis visos rajonos ir ar celtniecību saistītie uzņēmumi. Tieši tie salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādījuši vislielāko apgrozījuma kāpumu – no 40 līdz 70 procentiem. Tas arī atspoguļo vispārējo tendenci valstī, kur celtniecības ikgadējais kāpums vērojams 12 līdz 15 procentu robežās.
To, ka reģioni nav bijuši īpaši pievilcīgi ārvalstu uzņēmumiem savu pārstāvniecību dibināšanā, rāda skaitļi. Rīgā ārvalstu pārstāvniecību skaits ir 319, Jelgavā 6, Ventspilī 5, Liepājā 2, bet Aizkrauklē un Cēsīs tikai pa vienai.
Šis bija īss ieskats uzņēmējdarbības attīstībā Zemgalē, sākot no deviņdesmito gadu sākuma. Nākamajā gadā noteikti turpināsim «Ziņās» sekot uzņēmējdarbības attīstībai un par to informēsim arī savus lasītājus.
