Par dzīvi pilsētā stāsta brīnumlietas – uz katra stūra draud brīvības vai pat dzīvības zaudējums. Esmu lauku romantiķe, un man ļoti patīk dabas krāšņums, kas vislabāk izbaudāms vienatnē.
Par dzīvi pilsētā stāsta brīnumlietas – uz katra stūra draud brīvības vai pat dzīvības zaudējums. Esmu lauku romantiķe, un man ļoti patīk dabas krāšņums, kas vislabāk izbaudāms vienatnē. Kādā vēlā vakara stundā gāju uz mežu pastaigāties, neba pirmo reizi. Kas var būt jaukāks par mežu mēness apspīdētā naktī, kad piesniguši koki un mežs mirdz sīkos briljantiņos! Tikai auksts gan, sals koda pamatīgi, bet gan jau nenosalšu – man mugurā ir vēl mātes dots kažociņš.
Izgāju cauri vienam meža stūrim. Tuvējās mājās skanēja mūzika, cilvēku smiekli un prieki. Jau bija vēls, un laiks doties uz māju pusi, taču laikam biju kaut ko sajaukusi, jo jutu, ka esmu iekūlusies dziļi mežā un apmaldījusies. Pārņēma baiļu sajūta. Sadzirdēju, ka caur kokiem kāds lien. Varbūt kāds mednieks? Un ja nu notur mani par medījumu? Pati nezinu, uz kuru pusi, bet sāku skriet un lādēju meža cirtējus, kas nemaz nemāk novākt nocirstos zarus. Pēkšņi man aizmugurē atskanēja mežonīgs bļāviens, zari lūza, un sapratu, ka kāds tuvojas. Skrēju, cik varēju, līdz apjautu, ka esmu nokļuvusi mežmalā, no kura saskatāms gaišais logs – manas mājas! Vēl tik jātiek pāri lielajam grāvim, kas piepūsts pilns ar sniegu. Riskēju un lēcu, bet iegrimu sniegā. Kaut kā izkārpījos, bet klāt bija arī mans vajātājs. Iebļāvos un jozu uz mājām. Biju izglābusies. Istaba tāda pavēsa, bet gan atradīsies vietiņa, kur iztīrīt kažoku.
Tā kā viss labi beidzies, varu atzīties, ka esmu tikai kaķenīte Pūce. Un tas briesmonis bija melnais klaidonis, kurš kādreiz jau izmantoja manu labvēlību. Šito stulbumu – tādā salā sadomājies par seksu!
Pūces vārdā – Elvīra Bendrupa
