Annas baznīca ir pārpārēm pilna. Sēž solos, stāv gar malām, dzied korī pie ērģelēm ap tūkstoti 4. pamatskolas bērnu.
Annas baznīca ir pārpārēm pilna. Sēž solos, stāv gar malām, dzied korī pie ērģelēm ap tūkstoti 4. pamatskolas bērnu.
Nu jau otro gadu pēc kārtas Ziemassvētku noskaņu skolā sāk ar pulcēšanos dievnamā. Mazajām klasītēm tā lielākoties ir pirmā tikšanās ar šo celtni. Lielākie bērni ir zinošāki. Tomēr visi ieklausās, kad skan «Tu mazā, klusā Betlēme». Viņiem jāieklausās arī mācītāja Tāļa Rēdmaņa labestīgajos vārdos un Skaidrītes Kaldupes dzejā: «Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam, kuram dvēselē jāienāk.» Tā ir kā plaši atvērta ētikas stunda, garīguma piesātināta, kādu skolas klasē nepanākt.
Tiesa, ne visiem šis neparastais svētsvinīgums «iet pie sirds». Gadās arī pa klusai čalošanai, dažai meitenei liekas, ka, atskanot «Klusa nakts, svēta nakts» melodijai, var saķerties rokās un ritmam šūpoties līdzi. Dažs pat baznīcā ir jāizceļ no sēdvietas un jānoliek celiņa vidū, lai netraucē citus.
Jā, gadās, ka skolotājam pat dievnamā jābūt par uzraugu. Dvēseliskumu var iemācīt ne tikai skolā, baznīcā, galvenokārt to māca ģimenē.
Mācītājs sacīja paldies visiem, kas atnākuši, visiem, kas palīdzējuši, lai svētbrīdis notiktu. Visi šos vārdus nedzirdēja. Kādam bija tā jāskrien, tā jācenšas pirmajam tikt pie durvīm, ka vairs ne brīdi paciesties.
Tomēr šajā steigas pasaulē bez garīgajām vērtībām neiztikt. Labi, ka skola ir sākusi grūto dvēseliskuma, ieklausīšanās un atzīšanas tuvināšanas darbu. Baznīca durvis ir atvērusi. Turpinājums gaida ģimenē: «Lai katrā sirdī gaiši skan šī Ziemassvētku vēsts!»
