28. decembrī – grupas «Kuba» koncerts «Tonusā».
28. decembrī – grupas «Kuba» koncerts «Tonusā».
«Šo mūziku, nemainot ne noti, var spēlēt ne minūtēm, bet stundām, mēnešiem… īsāk sakot, tik ilgi, kamēr spēlētājam nepiekūst pirksti un klausītājam nenotirpst ausis…» Šādu Latvijas pagrīdes mūzikas aprindās pazīstamās grupas «Pilots Buda» vērtējumu deviņdesmito gadu vidū izteica gan tie, kas vēlējās paust prieku par to, ka arī pašu mājās beidzot parādījies kolektīvs, kura daiļrade kaut attāli salīdzināma ar «Dead Can Dance» raksturīgo meditatīvo un vienlaikus ar plašaprites jeb «mainstream» formātu nekonfliktējošo muzikālo ideju turpināšanu, gan tie, kas apcerīgi noskaņotajai jauniešu grupai pārmeta formas neizstrādātību un snobismu.
1995. gadā, pirmajiem par nožēlu un otrajiem par prieku, «Pilots Buda» beidza pastāvēt un sadalījās pēc vidusskolā mācītā Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu teorijas principa – sangviniķos un melanholiķos. Sangviniķi kādu laiku padarbojās jaunizveidotajā grupā «Bērni». Ansis Klintsons daža «Super FM» klausītāja atmiņā varbūt aizķēries kā projekta «Saule» dalībnieks («Saules» pazīstamākais gabals – deju grīdām pielāgotā tautas dziesma «Rikšiem bērīt’ es palaidu» ar jaunāku laiku folkloras no Streiča filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» aizgūto dialogu «pērļu» piedevām).
Septiņpadsmitgadīgajam «budistam» Jānim Žildem bija citas ieceres. Viņš iestājās Kultūras akadēmijā, lai izglītotos Latvijas un Norvēģijas kultūras apmaiņas iespējās, un nodibināja grupu «The Satellites», lai muzikālajā daiļradē pievērstos britpopa inspirētu melodisku kompozīciju sacerēšanai. «Satelītu» debijas dziesma «Nekad, nekad, nekad» apliecināja, ka «atbilde to gadu kustībai Lielbritānijā» bija izdevusies labāka nekā šķietamais oriģināls. Līdzīgā muzikāli dinamiskā garā ieturētā singla «Happy To Follow» tekstam ir pat sociāli kritiska (pretsektantiska) ievirze. Pēc darbības sākumā tapušās mūzikas apkopošanas albumā «Piens» «The Satellites» pārtapa par «Satellites.lv». Viņu mūzikā sāka ienākt piebremzētāku ritmu, atturīgāku aranžējumu un sapņaināku tekstu romantika. Mainījās grupas sastāvs, un arvien lielāku uzmanību tā sāka pievērst tādām albuma veidošanas īpatnībām kā ieraksta konceptuāla vienotība. Par iedvesmas avotiem «Satellites.lv» jau toreiz atzina ne vairs Džonu Lenonu, bet klasiskās mūzikas komponistus Arvo Pērtu un Pēteri Vasku, angļu «progressive rock» spīdekļus «Bark Psychosis» un pēdējiem radniecīgo ambienti eksperimentālu muzicēšanas virzienu, kuru kopš deviņdesmito gadu vidus dēvē par «post rock» un kura pazīstamāko pārstāvju vidū pietiktu pieminēt kaut vai islandiešus «Sigur Ros» (ja šķiet, ka par šo grupu neesat dzirdējis neko, noteikti atcerēsities vismaz filmas «Vaniļas debesis» noslēguma ainu, kurā galvenais varonis nolemj pārbaudīt, vai viņa nomods ir šķietams vai īsts, un lec no debesskrāpja, «Sigur Ros» mūzikas ieaijāts).
Projekts «Kuba», ko 2001. gada sākumā izveidoja «Satellites.lv» dalībnieki Jānis Žilde, Toms Ostrovskis un Mikus Solovejs, piepulcinot jaunus spēkus taustiņnieka Martinez Gonzalez, ģitārista Arņa Račinska un bundzinieka Mareka Amerika personā, bija šīs muzikālās virzības likumsakarīgs turpinājums – vēl mazāk «rock», vairāk uz «post»,«pre» un citiem priedēkļiem atvedināmas ļaušanās pašplūsmai, kas papildināta ar jūtamāku džezisku piesitienu. Kā vēsta «satelītu» mājas lapa, šogad ierakstītais projekta debijas albums «15 Episodes of Kuba» izdots ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Japānā un citur.
