Svarīgākais, lai ikviens pilsētnieks Jelgavu uzskatītu par SAVU pilsētu un katru gadu tajā arvien labāk justos, – atskatoties uz nu jau tikpat kā aizvadīto gadu, atzīst Jelgavas Domes vadība.
Svarīgākais, lai ikviens pilsētnieks Jelgavu uzskatītu par SAVU pilsētu un katru gadu tajā arvien labāk justos, – atskatoties uz nu jau tikpat kā aizvadīto gadu, atzīst Jelgavas Domes vadība.
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš otro darbības gadu raksturo kā laiku, kad jārunā par izdarīto, nevis tikai par turpmākajiem plāniem. Viņš ir gandarīts par sākto dialogu ar jelgavniekiem, kad, uzklausot problēmas un priekšlikumus, izjustas iedzīvotāju rūpes par pilsētu. Daļa ieteikumu pamazām realizēta, bet pārējie, piemēram, Tērvetes ielas posma no Rūpniecības ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei remonts un ietves izbūve, nav aizmirsti.
A.Rāviņš ir gandarīts par paveikto skolēnu drošībā, sabiedriskās organizācijas «Vecāki Jelgavai» aktivitātēm, pašvaldības un Valsts policijas sadarbību. Pilsētsaimniecībā turpinās sarunas ar Dienvidu elektrisko tīklu filiāli par ielu apgaismojuma sistēmas pārņemšanu pašvaldības pārziņā. Tas no pilsētas budžeta prasīs vairāk līdzekļu, bet ļaus strādāt efektīvāk.
Lai gan pilsētas ielu stāvoklis nav tāds, kādu gribētos, tomēr remontētajā daļā braukšanas ātrums ir audzis. Tādēļ nākamgad vairākās vietās būs «guļošie policisti». Rit nopietns pilsētvides plānošanas darbs, sākot ar pilsētas centrālo daļu, Hercoga Jēkaba laukumu, skatu uz LLU, laukumu pie estrādes, Pasta salu.
ES ISPA programmas finansētā ūdenssaimniecības rekonstrukcija daudzo formalitāšu dēļ sāksies tikai nākamā gada rudenī. Savukārt lūgumam par maksātnespējīgā Siltumtīklu uzņēmuma parāda Valsts kasei kapitalizāciju finanšu ministrs parakstījis rezolūciju par jautājuma izskatīšanas sākšanu.
Budžets šajā gadā pildījies veiksmīgi, un pilsēta saņēmusi divus 240 tūkstošu latu kredītus – pilsētas kultūras nama remontam un Rīgas ielas posma rekonstrukcijai. Savlaicīgi samaksāts 1,1 miljons latu Pasaules Bankai par siltumtīklu rekonstrukciju. Tie ir lieli līdzekļi, toties atšķirībā no ūdensvada apkures trasēs vismaz nenotiek avārijas.
Ja neskaita mērķdotācijas, Jelgavas budžets uz katru iedzīvotāju gadā ļauj tērēt tikai simts latu. Tāpēc līdzekļi tiek meklēti gan valsts, gan Eiropas Savienības, gan citās programmās. Šogad investīcijās piesaistīti ap 800 000 latu. Turpināsies darbs pie PHARE 2000 apstiprināto projektu realizācijas.
«Jelgava atkal savā ziņā ir pirmā pilsēta valstī, jo pie mums noticis jau 21 ES PHARE projektu tenders. Līdz šim tie notika Finanšu ministrijā,» gandarīts Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods.
Valdībā turpinās sarunas par 2. ģimnāzijas sporta halli. Tā kā iepriekšējā Saeima tās projektēšanai piešķīrusi 28 000 latu, tas vieš cerības, ka tiks atbalstīta arī būvniecība. Investīciju programmā apstiprinājumu gaida Rīgas ielas rekonstrukcijas turpinājuma projekts, 2004. gada investīciju programmai iesniegts pilsētas ielu sakārtošanas plāns, kas turpmākajos piecos gados tranzītielu remontā paredz ieguldīt pusmiljonu latu ik gadu. Labklājības ministrija atbalstījusi projektu pārvietot morgu uz pilsētas slimnīcu. Tas izmaksās ap 600 000 latu. Pagaidām nav zināms, vai to iekļaus Valsts investīciju programmā. Kopumā tai iesniegts ap 40 projektu, ducis projektu atbalstīts Nacionālās attīstības plānā, bet nav zināms, kad tie konkrēti varētu saņemt finansējumu. Divi projekti tiek gatavoti ES PHARE 2003. gada programmai. Tiek izmantotas arī citu programmu piedāvātās iespējas. Piemēram, ar Flandrijas atbalstu no Jelgavas uz Ozolniekiem tiks izveidots veloceliņš.
Izglītība, sociālais nodrošinājums un komunālā saimniecība – tās ir pašvaldības prioritātes. Sakārtojot sociālo māju un iegādājoties īres māju, jelgavnieki ieguvuši vairāk nekā 80 mitekļu. «Tas, ņemot vērā pilsētas budžeta iespējas, ir ļoti labi,» vērtē Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne. Pašlaik dzīvokļu reģistra vispārējā grupā dzīvokļus gaida 30, bet pirmās kārtas grupā (bāreņi un cilvēki, kas atgriezušies no ieslodzījuma) – 50 pilsētnieku. Patīkami, ka šogad sniegta palīdzība ģimenēm ar bērniem, ļaujot pirmo četru klašu skolēniem pilsētas autobusos uz skolu un atpakaļ braukt bez maksas. Jelgavā tas noticis pirmo reizi.
Ieguldot ne tikai pilsētas budžeta, bet arī piesaistot sponsoru līdzekļus, uzlabojušies apstākļi Jelgavas bērnunamā, vairāk veidota ģimenes atmosfēra un mazāk kultivēts bara sindroms. Pilnveidota nakts patversmes darbība, sala laikā bezpajumtniekiem tajā ļauj uzturēties arī dienā. Sadarbībā ar kristīgajām konfesijām mazākas rocības ģimeņu bērniem tiek organizētas vasaras nometnes. Visu, protams, neuzskaitīt. «Gribētos, lai ikviens jelgavnieks justos laimīgs, taču tas nav iespējams,» teic I.Škutāne.
Domes vadības komandu pilsētas mērs vērtē kā profesionālu un darbīgu. Tas gan nenozīmē, ka viss ir nevainojami. Ne vienmēr apmeklētājs jau pirmajā reizē ir pietiekami uzmanīgi uzklausīts un problēmai rasts risinājums. Dažkārt pietrūcis atbildības, iniciatīvas un radošas attieksmes. Taču situācija ar katru gadu tomēr vairāk ievirzās profesionālās sliedēs.
Jelgavas budžets nākamgad varētu palielināties par procentiem pieciem, bet, kamēr nav zināms ieguldījumu apmērs pašvaldību izlīdzināšanas fondā, par precīziem cipariem vēl nevar runāt.
