Tā nu reiz notiek, ka domas nebeidz raisīties vēl tad, kad vakara sarunas jau beigušās. Par ko? Dažos vārdos – par bloknota lapiņās pierakstītām un prāta aizķertām domām. Tāds – mūžam nepadarāmais – reiz nu ir žurnālista arods.
Tā nu reiz notiek, ka domas nebeidz raisīties vēl tad, kad vakara sarunas jau beigušās. Par ko? Dažos vārdos – par bloknota lapiņās pierakstītām un prāta aizķertām domām. Tāds – mūžam nepadarāmais – reiz nu ir žurnālista arods.
*
Veikalā pirkumus lūkojot, nevilšus ieklausos divu sieviešu sarunā. Cik saprotu, abas ir mediķes, precīzāk, ģimenes ārstes, un interesējas par ikdienas gaitām. Izrādās, jau otro mēnesi krasi samazinājies slimokases pārskaitītās naudiņas daudzums. Pirmo mēnesi trūkstošo solīts pārskaitīt līdz mēneša beigām, bet ne nu pārskaitīts, ne kā. Gada pēdējā mēnesī naudiņas daudzums samazinājies vēl vairāk. Knapi rēķiniem, nodokļiem un darbinieku algām iznācis. Pašām bezmaz minimums palicis. «Nezin kāpēc kļūdas programmās vai rēķinos vienmēr gadās par labu noteicošajai pusei, nevis otrādi?» vēl dzirdu, bet tālāk abām runātājām ir neērti sekot. Jā, un ko tad es padarīšu? Bet jautājums par rēķinu kļūdām turpina urdīt un attīsta ne vienu vien gada beigu naudas trūkuma versiju…
*
Ne mazums kaislību izraisīja netīrais ūdens, kas tika konstatēts dažos Jelgavas centra pārtikas uzņēmumos. Ne visi uzņēmēji gribēja atzīt, ka tāds tas bijis tikai firmu iekšējās sistēmās un ka pie visa vainojami laikus nenomainītie filtri. Turklāt pāris ēstuvēs tādu nemaz neesot. Ne vien uzņēmēju, bet arī citu patērētāju spriedumi vedināja domāt, ka netīrība bijusi arī pilsētas ūdensvadā. Ūdensapgādes uzņēmums par tādu nekaunību dusmojās, bet jautājums palika bez pārliecinošas atbildes. Izrādās, vienas kontrolējošās institūcijas kompetencē ir pārtikas uzņēmumi, citas – ūdensapgādes uzņēmums, citas – vēl kaut kas. Pirmās uzdevums ir tikai konstatēt faktu un sodīt, nevis atrast vainas iemeslu. Otrā var izteikt tikai pieņēmumus, jo nav redzējusi oficiālos papīrus… Vai šādās skandāla reizēs, lai nedotu vaļu baumām un pieļāvumiem, visām instancēm tomēr nebūtu jāsanāk kopā un patērētājiem skaidri jāatbild?
*
Tā bezgalīgi varētu šķetināt neskaitāmus domu pavedienus. Protams, gribētos, lai šajā neskaitāmo vēlējumu laikā notiktu brīnums un visām blociņā ierakstītajām un prātā paturētajām domām būtu pielikts punkts. Bet, racionāli uz dzīvi lūkojoties, tā, protams, nenotiks. Tāpat kā tikai daļa no daudzajiem Jaungada vēlējumiem piepildīsies. Bet vienalga – lai nākamais gads izdodas tik labs, ka no tā negribas šķirties!
