Man kā «Ziņu» darbiniekam, kas seko mūsu valsts politiskās dzīves procesiem, aizejošais gads būs palicis atmiņā kā lielu cerību gads. Pirmām kārtām, cerības saistītas ar «jauno laiku» ienākšanu Latvijas iekšpolitiskajā dzīvē.
Man kā «Ziņu» darbiniekam, kas seko mūsu valsts politiskās dzīves procesiem, aizejošais gads būs palicis atmiņā kā lielu cerību gads. Pirmām kārtām, cerības saistītas ar «jauno laiku» ienākšanu Latvijas iekšpolitiskajā dzīvē. Tas, ka panākumus 8. Saeimas vēlēšanās gūs partija ar šādu nosaukumu, laikam nevienu īpaši nepārsteidz. Sekojot viņu darbībai, redzams, ka jaunajiem politiskajiem līderiem tiešām ir vēlme ienest jaunu, no iepriekšējo politisko spēku korporatīvajiem sakariem, brīvu pieeju. Tas vieš cerības, ka attīrīšanās process beidzot būs sācies. Mūsu politika un ekonomika kļūs daudz caurspīdīgāka, pārredzama un prognozējama. Atliek vienīgi viņiem novēlēt – tā turēt!
Otrām kārtām, cerības aizvadītais gads vieš arī tādēļ, ka esam saņēmuši uzaicinājumu kļūt par divu lielu un spēcīgu organizāciju – NATO un Eiropas Savienības – dalībniekiem. Cerības mani nepamet, domājot par to, ka Latvijas iedzīvotāji šo faktu novērtēs pozitīvi. Varam jau neapmierināti burkšķēt par to, ka kāds mēģinās mums uzspiest savu gribu un likumus. Šeit jānovēl valsts politiķiem būt ar stipru mugurkaulu un parādīt sevi tieši no tās puses, kuru gaida valsts iedzīvotāji.
Treškārt novēlu visiem jelgavniekiem un zemgaliešiem būt lepniem par savu pilsētu un novadu. Būt savas «mazās dzimtenes» patriotiem.
Mums izdosies!
