Gadumijā kaut pavisam nevilšus aizdomājamies par to, kas nozīmīgs noticis laika posmā, kuru pēc kosmiskā ritma pieņemts skaitīt ik pa 365 dienām.
Gadumijā kaut pavisam nevilšus aizdomājamies par to, kas nozīmīgs noticis laika posmā, kuru pēc kosmiskā ritma pieņemts skaitīt ik pa 365 dienām. Katram tas noteikti atmiņā paliks ar kaut ko savu un neapšaubāmi pirmām kārtām ar personīgi izjusto, taču nevaram noliegt arī to, ka Zirga gads ir iezīmējis virkni būtisku pagriezienu valstiskā mērogā, un tie vairāk vai mazāk ietekmējuši arī mūsu ikdienas dzīves ritmu.
Valsts iekšpolitikā kā svarīgākais notikums šogad jāmin 8. Saeimas vēlēšanas, kad mums nu jau kārtējo reizi bija iespēja izraudzīties tautas priekšstāvjus. Šoreiz partiju priekšvēlēšanu budžeti bija uzpūtušies vēl nebijušos apmēros. Arī rezultāti apliecināja, ka atsevišķos gadījumos ar labi plānotu un masveidīgu kampaņu deputātu vietas iespējams nopirkt, ja ne gluži tieši, tad pastarpināti gan. Vēlēšanu rezultāti iezīmējuši arī zināmu pagriezienu uz politiskās skatuves, jo vecie zaldāti ar «Latvijas ceļu» priekšgalā nu nobīdīti no tās, bet varas saulītē gozējas nestabilā «jauno laiku» koalīcija. Taču, kaut arī jaunā valdība jau paspējusi mums sagādāt virkni pārsteigumu, sākot ar nespēju izveidot valsts budžetu un beidzot ar tīrīšanas operācijām valsts izpildvaras augstākajos ešelonos, būsim atklāti: tieši šī grēkāžu meklēšana un publiskā atstādināšana arī uztur valdības augsto reitingu. Citi solījumi gan pagaidām atstāti aizmirstībai priekšvēlēšanu reklāmu slejās.
Vēl būtiski pavērsieni iekšpolitikā bijusi dažu partiju transformācija (savus partiju priekšsēžu amatus ir pametis kā sociāldemokrāts J.Bojārs, tā arī tautpartijiešu elks A.Šķēle). Par šīm partijām nākamgad noteikti vēl būs jārunā daudz, jo vienā gadījumā noticis pagrieziens eiropeiskās sociāldemokrātijas virzienā, bet otrā varam runāt par radikālām partijas tēla pārvērtībām. Protams, bijuši arī citi ievērības cienīgi notikumi, kaut vai «Latvijas kuģniecības» privatizācija, mediķu streiks, strīds ar «Lattelekom» akcionāru «Sonera», taču šie notikumi pavisam noteikti palika priekšvēlēšanu peripetiju ēnā.
Nav šaubu, ka vislielākie pagājušā gada Latvijas sasniegumi saistāmi ar ārpolitiku, jo tieši šogad esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties NATO un ES, kas kopš neatkarības atgūšanas nemainīgi ir bijušas valstiski definētās prioritātes. Arī Valsts prezidente un citi augstākā kaluma politiķi ir uzsvēruši, ka diezin vai Latvijai vēl jebkad izdosies savās vēstures lappusēs ierakstīt tik nozīmīgus notikumus, kas būtībā iezīmē neatgriezenisku iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Pašlaik patiešām mazā Latvija uz ārpolitikas skatuves izskatās pārliecinoši, jo būtībā tagad tas, vai būsim moderna, droša un ekonomiski stabila valsts Eiropas apritē, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Katrā ziņā «citi nozīmīgie» savu nostāju jau ir izteikuši gan Prāgā, gan Kopenhāgenā.
Tomēr starptautiskā līmenī Latvija šogad ir piedzīvojusi arī vairākas neveiksmes. Jāpiemin kaut vai ārpolitikas bīdītāju nespēja atspēkot negatīvās publikācijas par Latviju (populārākās tēmas: cilvēku tirdzniecība, korupcija, nelegālā zvejniecība u.c.), kā arī zaudējumi starptautiskajās tiesas prāvās Laventam un Zviedrijas pusei sagrieztā kuģa lietā. Arī kopumā ar valsts tēla veidošanu atbildīgajām institūcijām nav diez ko veicies, un tā ir problēma, kas jau tuvākajā laikā būtu jāsāk risināt daudz nopietnākā līmenī nekā līdz šim.
Attiecībā uz tautsaimniecības attīstību jāatzīmē, ka lielas cerības tiek liktas uz nulle kā saņemtajiem uzaicinājumiem iestāties ES un NATO, jo šie priekšnosacījumi sola ievērojamu investīciju pieaugumu tuvākajā laikā. Arī makroekonomiskie rādītāji līdzīgi kā iepriekšējos gados liecina par ekonomiskās attīstības tempa pieaugumu, jo vēl gada vidū prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) palielinājums 5% apmērā noteikti sasniegs 6%. Arī inflācija saglabājusies 2,5 – 3%, kas caurmērā liecina par stabilitāti. Turklāt, pēc speciālistu atzinuma, arī rūpniecība sāk stabilizēties. Par to liecina pozitīvie ražošanas rādītāji, kas šogad visai ievērojami auguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā pozitīvs moments jāmin arī sociālā un ienākumu nodokļa samazināšana, kas noteikti labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Savukārt kā negatīvākie faktori tautsaimniecības attīstībā jāmin negatīvā iekšējās un ārējās tirdzniecības bilance, tranzītkravu apjoma samazināšanās caur Ventspils ostu, kā arī tas, ka jau vairākus gadus praktiski nesamazinās aktīvo darba meklētāju skaits (aptuveni 13%), kaut gan valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ik gadu kļūst mazāk.
Kultūras dzīvē šogad lielākos laurus noteikti ir plūkusi Eirovīzijas dīva Marija, kas 160 miljonu auditorijai kaut uz brīdi lika aizdomāties par Latviju. Šo notikumu noteikti nevaram pārvērtēt kaut vai tādēļ, ka jau nākamgad mums pašiem būs iespēja prezentēt savu valsti vienā no Eiropas lielākajiem šoviem. Šoreiz nav būtiski, ko par konkursu domā virkne elitārās kultūras piekritēju vai pāris bridža kluba aktīvistu, jo šādā līmenī likt runāt par savu valsti pirms Marijas Naumovas nebija izdevies nevienam. Pateicība jāizsaka arī šovbiznesa pārstāvjiem, kuriem šogad uz mūsu valsti bija izdevies atvilināt tādas pasaules līmeņa grupas kā «Suede», «A–ha» un «Scorpions», kuras pulcēja plašu auditoriju. Bet kopumā kultūras nozarei šogad bijis jāizcieš daudz pārestību. Atcerēsimies kaut vai skandālus par finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kuru «sponsori» ar vienu roku deva, bet ar otru tūdaļ atkal ņēma, Nacionālās bibliotēkas projektu, kuram finansējums nedz iepriekšējās valdības optimistiskajā budžetā, nedz «jauno laiku» valdības trūcīgajā vēl joprojām nav atradies. Nevar aizmirst arī neseno skandālu par finansējumu kino industrijai, kurai gandrīz tika atņemts jau tā trūcīgais budžets (600 tūkstoši latu), par kuru, pēc normāliem aprēķiniem, tāpat nevienu normālu filmu uzņemt nevar.
No pasaules notikumiem kā svarīgākais noteikti jāizceļ Irākas krīze, kurā nu jau, kā izrādās ir pārstāvētas trīs atšķirīgas intereses. ANO kā starptautiskās sabiedrības interešu aizstāve, Irākas valsts kā Sadama Huseina autoritārā režīma aizstāve un ASV kā potenciālais agresors, kas aizbildinās ar mistiskiem teroraktu draudiem un izmanto ANO aizsegu, lai iegūtu akceptu militārai invāzijai. Pēc tā scenārija, ko šodien raksta Pentagonā, no kara Irākā pasauli var glābt tikai brīnums vai Ziemassvētku vecītis.
Saspīlējums nav mazinājies arī Tuvajos Austrumos, kur nepaiet ne nedēļa bez kārtējā palestīniešu pašnāvnieka uzbrukuma ebreju civiliedzīvotājiem. Visi līdzšinējie miera plāni ir izgāzušies, un Izraēla kā vienīgo risinājumu piedāvā militāru spēku. Tādēļ arī šajā reģionā tuvākā laika prognoze nesola mieru un labklājību.
Šogad starptautiskā terorisma augļus izbaudīja arī Krievijas galvaspilsēta Maskava. Teātra ēkā iebruka čečenu kaujinieki un sagrāba aptuveni 800 ķīlnieku. Krievijas drošības struktūras gan apliecināja, ka nav zaudējušas modrību, taču, kā jau tas bija gaidāms, ķīlnieku atbrīvošanas operācijā tika aizmirsts par pašu galveno, proti, ķīlnieku dzīvībām. Kā šīs krīzes atskaņas sekoja plašas tīrīšanas kampaņas Čečenijā, par kurām Krievijas oficiālie informācijas avoti gan klusē.
Tāds aptuveni izskatās šis gads. Tas patiešām nesis daudz gandarījuma un līdz ar to arī pietiekami daudz izaicinājumu nākamajam gadam, kad atliks izdarīt pēdējo izšķiršanos par to, vai vēlamies būt ES dalībvalsts. Atcerēsimies, ka tikai un vienīgi no mums pašiem būs atkarīgs tas, cik labā, skaistā un pārtikušā valstī vēlamies dzīvot turpmāk.
Un atliek izteikt tikai cerību, ka nākamais melnās kazas gads nevienam no mums nebūs tik melns kā tie melnie kazām līdzīgie lopiņi, kurus mums laipni piedāvā suvenīru bodītēs.
***
Iekšpolitika
Vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka atsevišķos gadījumos ar labi plānotu un masveidīgu kampaņu deputātu vietas iespējams nopirkt. Iezīmēts arī zināms pagrieziens uz politiskās skatuves, jo vecie zaldāti ar «Latvijas ceļu» priekšgalā nu nobīdīti no tās, bet varas saulītē gozējas nestabilā «jauno laiku» koalīcija.
*
Ārpolitika
Pašlaik patiešām mazā Latvija uz ārpolitikas skatuves izskatās pārliecinoši, jo būtībā tagad tas, vai būsim moderna, droša un ekonomiski stabila valsts Eiropas apritē, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Katrā ziņā «citi nozīmīgie» savu nostāju jau ir izteikuši gan Prāgā, gan Kopenhāgenā.
*
Tautsaimniecība
Makroekonomiskie rādītāji līdzīgi kā iepriekšējos gados liecina par ekonomiskās attīstības tempa pieaugumu, jo vēl gada vidū prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) palielinājums 5% apmērā noteikti sasniegs 6%. Arī inflācija saglabājusies 2,5 – 3%, kas liecina par stabilitāti.
*
Kultūra
Kultūras dzīvē šogad lielākos laurus noteikti ir plūkusi Eirovīzijas dīva Marija, kas 160 miljonu auditorijai kaut uz brīdi lika aizdomāties par Latviju. Šo notikumu noteikti nevaram pārvērtēt kaut vai tādēļ, ka jau nākamgad mums pašiem būs iespēja prezentēt savu valsti vienā no Eiropas lielākajiem šoviem.
*
Pasaule
Pēc tā scenārija, ko šodien raksta Pentagonā, no kara Irākā pasauli var glābt tikai brīnums vai Ziemassvētku vecītis, jo ASV kā potenciālais agresors, aizbildinādamies ar mistiskiem teroraktu draudiem, izmanto ANO aizsegu, lai iegūtu akceptu militārai invāzijai.
