Aizvadīts tikai pusmēnesis kopš brīža, kad Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā.
Aizvadīts tikai pusmēnesis kopš brīža, kad Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Socioloģiskā aptauja gada beigās liecināja, ka par labu ES visvairāk sākuši domāt tieši zemnieki: viņiem būs izdevīgi saņemt ievērojamu finansu atbalstu.
Tieši Latvijas laukus visbūtiskāk skars izmaiņas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ja, protams, par to tiks nobalsots). Tādēļ vislielāko gandarījumu sniedz panāktās dažādās vienošanās par lauksaimnieciskiem jautājumiem.
Jau uzreiz pēc iestāšanās ES, 2004. gadā, Latvijas zemnieki varēs saņemt tiešos maksājumus 55 procentu apmērā (nevis tikai 25 procentu līmenī, kā ES piedāvāja sākumā) no tā, ko saņem zemnieki pašreizējās ES dalībvalstīs.
Pašlaik Latvijā subsīdijas saņem tikai apmēram 10 000 saimniecību. Turpretī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiešos maksājumus saņems visas saimniecības, sākot no viena hektāra un viena mājlopa. Piemēram, laukaugu sektorā patlaban subsīdijas ir 15 latu par vienu hektāru, turklāt tās pieejamas tikai saimniecībām, kurās ir vismaz 15 hektāru zemes. 2004. gadā ikviens, kam būs vismaz viens hektārs zemes, par katru hektāru saņems 50 latu. Turklāt paredzēti arī citi tieši maksājumi, kaut vai ienākumu veidā no garantētajām cenām (piemēram, piena sektorā), lauku attīstības maksājumi (maksājumi par katru hektāru mazāk labvēlīgos apvidos), agrovides maksājumi un citi.
Palūkosimies uz iespējamiem ieguvumiem dažādos lauksaimnieciskās ražošanas sektoros.
Par graudaugu, eļļas augu, skābbarības (kviešu, rudzu, miežu, auzu, griķu, rapša sēklu un citu) audzēšanu 55 procenti tiešo maksājumu ikvienam zemniekam nozīmēs 50,765 latus par katru apsēto hektāru jau no 2004. gada. Šajā sektorā nacionālās piemaksas (vismaz pirmajos gados) netiek paredzētas.
Par proteīnaugu (zirņu, lauku pupu, lupīnu) audzēšanu no ES līdzekļiem pienāksies 58,41 lats par katru hektāru.
Par šķiedras liniem zemnieki varēs saņemt 50,765 latus par katru hektāru no ES. Turklāt 2004. gadā papildus varēs pretendēt uz nacionālo piemaksu (taču ne vairāk kā uz 2002. gada bāzes noteikto kopējo atbalstu, to piecos turpmākajos gados pakāpeniski samazinot, līdz tiks sasniegts simtprocentīgs ES atbalsts).
Piena ražošanā tiešie maksājumi no ES 2005. gadā veidos 2,03 latus par katru piena tonnu, bet 2006. gadā – jau 4,41 lats par tonnu. Paredzēta arī nacionālā piemaksa: 2004. gadā tā būs tāda pati kā 2002. gadā. Piena ražotāju galvenais atbalsta avots būs piena cena, kas pakāpeniski kļūs lielāka. Zemkopības ministrija paredz, ka jau 2004. gadā tā varētu būt aptuveni 0,12 latu par litru, vēlāk tuvojoties 17 santīmiem par litru.
Kartupeļu audzētājiem (cietes ieguvei) no ES paredzēti tieši maksājumi 35,87 latu apmērā par katru tonnu cietes, turklāt atbalsts paredzēts arī cietes ražotājiem (2004. gadā – 7,21 lats par katru tonnu cietes).
Paredzētas arī dažādas prēmijas mājlopu audzētājiem. Piemēram, speciāla prēmija paredzēta par katru liellopu (bulli): 68,145 lati par vienu dzīvnieku. Par katru nokauto bulli, vērsi vai govi zemnieki saņems «kaušanas prēmiju» 25,96 latu apmērā. Par viena līdz septiņus mēnešus vecu teļu paredzēta kaušanas prēmija 16,225 latu apmērā, bet par zīdītājgovi prēmija gaidāma 64,9 lati. Turklāt paredzēta piemaksa pie speciālās zīdītājgovju prēmijas (par tā saukto ekstensifikāciju) – Ls 9,44 lati par katru dzīvnieku, ja ganāmpulka blīvums ir robežās no 1,4 līdz 1,8 un 18,88 lati par katru dzīvnieku, ja ganāmpulka blīvums nepārsniedz 1,4.
Par katru aitu māti būs iespējams saņemt 6,8145 latus lielu prēmiju (uz šo sektoru attiecas arī tādas pašas nacionālās piemaksas pirmajos gados kā par šķiedras linu audzēšanu). Turklāt par aitu mātēm, kas tiek audzētas mazāk lauksaimniecībai labvēlīgos apvidos, piemēram, Latgalē, tiks maksāts vēl papildus.
Nedaudz citādi ir ar cūkām. To audzētājiem pirmajos gados paredzētas nacionālās piemaksas (2004. gadā ne vairāk kā uz 2002. gada bāzes noteikto kopējo atbalstu, piecos gados pakāpeniski samazinot). Eiropas Savienībā nav tiešo maksājumu cūku audzētājiem. Latvija var maksāt nacionālo atbalstu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Tagadējais atbalsts tam neatbilst, tāpēc to samazinās pakāpeniski, aizstājot ar citu.
Sēklaudzētājiem piemaksas tiks noteiktas atkarībā no šķirnes.
Biškopji varēs pretendēt uz ES tiešajiem maksājumiem 0,487 latu apmērā par katru bišu saimi.
Tādi, pārvēršot latos, būs pirmsiestāšanās sarunās Latvijai panāktie 55 procenti ES tiešo maksājumu.
