Ziemassvētkos cilvēkus pārņem īpašs gaišums. Laikam no sirds siltuma, kas no mums lauztin laužas gada vistumšākajā laikā. Paši sev liekamies labāki un gribam to arī citiem parādīt. Ne tikai mēs ar jums, bet arī televīzijas ļaudis.
Ziemassvētkos cilvēkus pārņem īpašs gaišums. Laikam no sirds siltuma, kas no mums lauztin laužas gada vistumšākajā laikā. Paši sev liekamies labāki un gribam to arī citiem parādīt. Ne tikai mēs ar jums, bet arī televīzijas ļaudis. Konkrēti – TV3 komanda.
Programma vēstīja: «TV3 gada izlase. Gribi būt miljonārs? Ziemassvētku labdarības TV spēle.» Ideja: spēles dalībnieki ar savu prātu un atjautību iegūto naudu ziedos labdarībai, tas ir, bērnu slimnīcai.
Kaut nebūtu redzējis, kā šī spēle norit citkārt, kad tiešām šķita, ka ekrānā no sasprindzinājuma sprēgā spēlmaņu smadzenes! Ir taču tik vilinoši laimēt miljonu santīmu! Turklāt reizēm tas arī patiešām ir izdevies. Par tādu dāvinājumu priecātos ne viena vien slimnīca.
Ziemassvētku priekšvakara raidījumā TV3 studijā bija sapulcināta solītā «izlase». «Spīdeklis» nr.1 izrādījās neviena cita kā Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja, kas degradējusies pati un degradē savu mācību iestādi, piedalīdamās balagānā ar nosaukumu «Absolūtās dāmas», kurā viņa un vēl dažas «zvaigznes» balansē starp banalitāti un jēlībām. Pārējie spēlētāji bija puiši – žurnālisti, spalvas brāļi. Tad jau, domāju, gudri. Pieņēmu, ka arī minētā «absolūtā dāma», savās apslēptajās dzīlēs slēpa kaut gudrības pabiras. Taču – nekā.
«Izlasi» laikam nebija viegli savākt, tas ir, sameklēt un vienkopus sapulcēt prātā vienlīdz kūtrus jaunus cilvēkus, kuriem turklāt jau pirms «palaišanas ēterā» tika laupīta motivācija – iespēja nopelnīt. Bet par velti, kā zināms, pat velns neies dancot. Tad nu, protama lieta, pastiepuši gumiju tūkstošiem televīzijas skatītāju priekšā, ļāvuši ielūkoties viņu atjautības un zināšanu seklajās peļķītēs, «spīdekļi» viens pēc otra atstāja «distanci», paguvuši iespēlēt tikai pa dažiem desmitiem latu. Visu kopējais guvums – 180 «brētliņu». Tādai zivju zupiņai vienas nodaļas slimajiem bērniem vien iznāca. Situāciju glābt mēģināja raidījuma vadītājs, piesolīdams piemest savu tās reizes honorāru. Nekas cits neatlika, kā raidījuma sponsoram – kādam kafijas tirgotājam – vērt vaļā maku un bērniņiem ziedot «desmitkārtīgu laimesta summu», tas ir, 1800 latu.
Labāk lai «absolūtā dāma» turpina piesārņot ēteru citās dienās un citā laikā, ne Ziemassvētkos. Vismaz bērni to neredzēs un, galvenais, velti necerēs.
Starp citu, uzreiz pēc šova bija ļoti grūti piezvanīt pa norādīto tālruni, lai ziedotu vienu latu tam pašam mērķim, kuram bija labi iecerēta «miljonāru» tā vakara spēle: zvanītāji nerimās, lai kaut daļēji kompensētu pieviltās cerības un raidījuma viesu izgāšanos. Tiesa, pati TV3 komanda laikam to par izgāšanos neuzskatīja, jo gada priekšpēdējā dienā sekoja… spēles atkārtojums! Vai TV3 ļaudis būtu mēģinājuši rīkoties pēc matemātikas likumiem, kur mīnus plus mīnus dod plusu? Šoreiz tas nenostrādāja: ziedojumu summa nedubultojās, un viedoklis par spēles «Gribi kļūt miljonārs?» pēdējo šovu arī nemainījās. Ar pasludināšanu vien nepietiek, lai patiešām kļūtu par labdariem.
