Saunas un pirtis mūsdienās neuzskata tikai par vietu, kur gūst tīrību. Tajās rod arī mieru un var atpūsties drēgnajos ziemas vakaros. Pirtī iešana ir veids, kā tikt galā ar depresiju un ikdienas stresu.
Saunas un pirtis mūsdienās neuzskata tikai par vietu, kur gūst tīrību. Tajās rod arī mieru un var atpūsties drēgnajos ziemas vakaros. Pirtī iešana ir veids, kā tikt galā ar depresiju un ikdienas stresu.
Pirtī cilvēks ne tikai top tīrs, bet arī atgūst spēku, sirdsmieru un veselību. Desmit divdesmit minūšu pavadot saunā, sirds it kā atjaunojas un kļūst stiprāka, tāpat kā pēc fiziskas nodarbes.
Tvaika pirtis un saunas
Tās izraisa svīšanu, attīrot ādu un sviedru dziedzerus. Caur ādu cilvēka ķermenis izvada daudz izdalījumu. Pārmērīga svīšana rada ādas iekaišanu, kad atveras poras un netīrumi tiek izvadīti no ķermeņa. Ķermeņa pakļaušana lielam karstumam mākslīgi izraisa drudzi, kas ir daļa no ķermeņa dabīgās ārstēšanās procesa.
Sanatorijas un citas ārstēšanas vietas saunas un tvaika pirtis izmanto kopā ar masāžām, lai palīdzētu cilvēkiem zaudēt liekos taukus un cīnīties ar celulītu. Cilvēki, kas bieži apmeklē saunas un tvaika pirtis, apgalvo, ka «laba svīšana» palīdz novērst saaukstēšanās un gripas simptomus sākuma posmā. Saunās un tvaika pirtīs var atbrīvoties no sāpēm un stīvuma. Tvaiki ir lielisks līdzeklis pret elpošanas ceļu problēmām, atslābina nogurušus un sastieptus muskuļus pēc fiziskas slodzes. Ādas attīrīšanās palīdz saglabāt veselīgu ādu un sejas krāsu.
Iešanai pirtī sievietes dzīvē ir īpaša nozīme. Menstruāciju laikā sauna vai cita tipa sviedrēšanās var atvieglot sāpes, arī iešana pirtī pēc bērna piedzimšanas atvieglo muskuļu sāpes un attīra ķermeni. Sviedrēšanās palīdz stimulēt nervu sistēmu. Daži mediķi uzskata, ka sviedrēšanās ir derīga, lai atbrīvotos no toksisko vielu uzkrājumiem, kas varētu samazināt slikto pašsajūtu. Neaizvietojams jaunības saglabāšanas avots ir medus, kas palīdz saglabāt ādu samtainu.
Karsēšanās procedūras
Tas ir pamats, lai labi izbaudītu pirts procedūras, jo, tikai pareizi izkarsējoties, var gūt maksimālu baudu pēršanās laikā. Ja uz akmeņiem lej verdošu ūdeni, tad gaiss kļūst sausāks. Lej nedaudz, bet vairākas reizes. Ieteicams sākt sēdēt uz zemākajiem lāvas pakāpieniem. Jāiesildās, kamēr pierod pie karstuma: jāpieradina sirds, asinsvadi. Pirmajā reizē uz lāviņas ieteicams pavadīt ne ilgāk par piecām līdz septiņām minūtēm, līdz parādās pirmās sviedru lāsītes un āda kļūst sārta.
Ja jūt, ka sirdsdarbība paātrinās, kļūst pārāk karsti, labāk doties laukā. Pēc iesildīšanās ķermenim pakāpeniski jāatdziest (piecas līdz desmit minūtes), bet, nenogaidot, līdz sviedri nožuvuši pavisam, jādodas atkal pērtuvē. Uz augšējās lāvas ieteicams kāpt tikai tad, ja jūtaties par sevi jau pārliecināts, bet, ja ne, jānogaida vēl mazliet. Karsēšanos atkārto trīs līdz piecas reizes. Viss ir atkarīgs no katra spējām. Nevajag censties noturēties pēc iespējas ilgāk karstumā, jo tā var būt pārāk liela piepūle sirdij.
Pārāk liela karsēšanās nav ieteicama maziem bērniem, tāpēc viņiem vēlams atrasties uz apakšējām lāviņām vai vispār uz grīdas, uz kuras noklāj dvielīti.
Pēršanās
Rūdītākie pērties dodas ne mazāk kā piecas reizes, iesācējiem pietiks ar divām trim reizēm. Pēršanās ilgums jāregulē pašam, ņemot vērā pašsajūtu un izsargājoties no pārspīlēšanas. Varonība pirtī būtu lieka. Peroties jāievēro dažas likumības, lai gaidītā labuma vietā organismam nenodarītu pāri.
Vispirms jāaplejas ar ūdeni, lai sagatavotu ķermeni iesildīšanās procesam. Var pastāvēt pāris minūšu zem siltas dušas, jo, ja dodas pērtuvē sauss, var just, ka pārlieku dedzina. Nomazgāties pirms pirts vēlams arī praktisku apsvērumu dēļ – lai jau sākumā noskalotu liekos netīrumus. Kad ķermenis sasilis un sirds pie karstuma pieradusi, līdzi var ņemt pirtsslotu un sākt pērties.
Uz lāvas ieteicams maksimāli atbrīvoties un elpot vienmērīgi. Pērties arī jāsāk pakāpeniski un nevajag sevi klapēt. Jāperas līdzīgi masāžai – sirds virzienā no kājām uz augšu, no pleciem uz leju). Turklāt nevis spēcīgi sitot, bet maigi pieskaroties, it kā ar vēdekli vēdinot karsto gaisu.
Vispirms kārtīgi jānoper pēdas (tās per divas reizes ilgāk nekā citas ķermeņa daļas). Kājām būtu jābūt vienādā līmenī ar ķermeni vai augstāk. Tad noper roku iekšpusi un ārpusi, vēderu, krūtis un pamazām pāriet uz mugurpusi, pievēršot uzmanību skaustam un slimajām vietām (ja tādas ir). Kad pēršanās sasniegusi kulmināciju, to nedrīkst strauji pārtraukt, bet tā jāturpina aizvien maigāk līdz glāstošām, mazliet riņķveidīgām kustībām. Pēršanos beidz ar viegliem pieskārieniem un ar parasto slotiņu, lai neniezētu āda. Nevajadzētu ar slotu klapēt, bet gan tikai iepliķēt. Tā ķermenis tiek labi izmasēts, uzlabota asinsrite, vielmaiņa un āda sāk labāk elpot.
Slotas
Ideāls variants ir, ja slotiņa sagatavota jau laikus. Diennakti pirms došanās pērties to iemērc aukstā ūdenī, lai atmirkst. Ejot pirtī, atliek slotu tikai iemērkt traukā ar vēsu vai siltu ūdeni. Nekādā gadījumā nedrīkst to «izvārīt».
Bērza slotas
Pati iecienītākā pirtsslota sieta no bērzu zariem. Tā ir maiga, mīksta un veselīga ādai. Daudzveidīgās pozitīvās iedarbības dēļ jau kopš seniem laikiem tā tiek izmantota visbiežāk. Bērza slotiņa palīdz pret locītavu un muskuļu sāpēm, attīra ādu, novērš izsitumu un iekaisumu veidošanos, dziedē brūces, nomierina, uzlabo garastāvokli. Pēršanās vien slimības neizārstēs, tomēr bērzu slotas palīdzēs astmas, bronhīta un citu akūtu slimību gadījumos. Bērza pirtsslota atvieglos dzīvi arī sēnīšu slimību nomocītajiem. Tā palīdz pret plaušu slimībām, locītavu sāpēm, depresiju, lēni dziestošām brūcēm, nervu kaitēm, dažādām nedziedināmām ādas slimībām un reimatismu. Bērzs uzlabo vielmaiņu un pastiprina dažādu dziedzeru darbību. Tā slota ir arī labs masāžas rīks. Bērza lapas labi līp pie ķermeņa un uzsūc sviedrus. Šis process veiksies labāk, ja slota būs kārtīgi izžāvēta un pirms pēršanās pareizi izmērcēta.
Ozola slotas
Tie, kuri grib lielāku karstumu, izvēlas ozolzaru slotu. Tā ir smagāka un stingrāka un tiek sieta no taisniem un stingriem, jauniem ozola zariem. Ozola slotas ieteicamas taukainai ādai, jo noņem tai spīdumu un padara to elastīgāku, palīdz pazemināt asinsspiedienu, nostiprina nervu sistēmu. Vislabākās Ozola slotas ir sagatavotas augustā. Peroties ozola lapas slotām nenobirst, ja tās grieztas mitrās un ēnainās vietās augošiem kokiem. Pretēji liepai ozola slota ir īsta vīru slota. Tās iedarbība ir ārkārtīgi spēcīga un vārgākiem ļaudīm var izraisīt nepatīkamas sajūtas. Ozola lapas ir blīvas, tās ātri uzņem siltumu un tikpat ātri to nodod arī peramajam. Ozola lapas padara ādu sausāku, tādēļ piemērotas cilvēkiem ar taukainu ādu. Ozols palīdz pazemināt asinsspiedienu, tādēļ ozola slota ieteicama tiem, kuriem, ejot pirtī, karstuma un mitruma iespaidā rodas sirdsklauves. Ozols mazina arī nogurumu un apātiju.
