Cenu pagasta Padomē pozīcijā ir «Mēs savam pagastam» komanda. Kā tā pilda pašvaldību vēlēšanās deklarēto? To mēs tikai nedaudz varam apjaust pēc «Zemgales Ziņās» 13. decembrī publicētā.
Cenu pagasta Padomē pozīcijā ir «Mēs savam pagastam» komanda. Kā tā pilda pašvaldību vēlēšanās deklarēto? To mēs tikai nedaudz varam apjaust pēc «Zemgales Ziņās» 13. decembrī publicētā. Lai pilnīgāk izzinātu īstenību, runāsim tikai skaitļu un faktu valodā.
2002. gada 29. oktobrī Jelgavas tiesā Cenu pagasta aizstāve Legzdiņas kundze nespēja tiesai pierādīt, ka par Ānes ciema kaltumājā izlietoto mazutu ir samaksāts. Tas nozīmē, ka par to norēķināsies Cenu pagasta iedzīvotāji – nodokļu maksātāji. Jautājiet, cienījamās pagasta kundzes un godātie kungi, pagasta galvenajai grāmatvedei un priekšsēdētājam (tagad jau bijušajam), kas pie tā vainīgs!
Manā rīcībā ir dokumenti, kas pierāda, ka Ānes ciema iedzīvotāji pagasta kasē naudu par izlietoto mazutu iemaksājuši pilnībā. Tātad tagad no viņiem to iekasēs otrreiz.
Taisnība «Ziņu» korespondentam, ka E.Sondoram saspīlētas attiecības ar pagasta Padomi ir jau ilgāku laiku. Bet kā lai nebūtu!
2000. gada pārskats – audits, ko veica SIA «Auditors» neuzrāda, ka pagasta debitoru sarakstā ir Ls 5228,04, kurus nav nomaksājuši Branku ciema iedzīvotāji par pašvaldības izsniegto kredītu Saules ielas māju lokālās centralizētās apkures katlumājas izbūvei. Šaubos, vai Brankās visi iedzīvotāji par to ir informēti, jo dažiem «pagasta mājas» darboņiem tas nav izdevīgi. Ierindas iedzīvotāji visumā savas saistības pret pagastu ir izpildījuši, kā tas bija plānots, līdz 2001. gada 1. martam. Toties daži pagasta mājas speciālisti bija paredzējuši visus galus «gremdēt ūdenī».
Pagasts no 2001. gada 12. septembra ir stabilizācijas procesā (FM rīkojums nr.771). Kas par to atbildīgs? Atbildes nav. Pierādījums teiktajam ir šāds: Cenu pagasta Padomes debitoru sarakstā 2001. gada 25. jūlijā Branku katli Ls 5228,04 vērtībā netiek uzrādīti, toties dokumentos minēts agrāk nozagtais seifs Ls 589 vērtībā. Kas ir svarīgāks? Šo sarakstu parakstījuši G.Rozīša kungs un I.Pilūnas kundze. Strādājot pie stabilizācijas projekta sagatavošanas, Cenu pagasta Padomes kreditoru un debitoru sarakstā 2001. gada 10. oktobrī kā debitors parādās Branku ciema iedzīvotāju Ls 5228,04. Šo parādu dēļ ar 2001. gada 1. decembri no pagasta mājas tiek «izēsta» kasiere. 2001. gada 26. septembrī «sliktais deputāts» jautā galvenajai grāmatvedei, kad tiks nomaksāti iedzīvotāju parādi par Saules ielas katlumājas iekārtām. Atbilde skan: «Līdz gada beigām vēl trīs mēneši. Varbūt iedzīvotāji norēķināsies.» Kaut gan termiņš ir tāpat nokavēts.
2001. gada 3. oktobrī Cenu pagasta kontā tika iemaksāti Ls 467,36. 2001. gada 9. oktobrī Cenu pagasta pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraudze D.Brencēnas kundze informēja I.Stepēna kungu par šo darījumu. Pārējiem pagasta debitoriem – parādniekiem – kredīta nomaksas termiņš tiek pagarināts līdz šā gada 1. novembrim.
Gods kam gods, I.Stepēna kungs savas debitora saistības pildīja savlaicīgi, jo līgumu viņš bija slēdzis pats ar sevi, tādējādi kredīts pagastam atmaksāts ar 20% atlaidi. G.Rozīša kungs kā ilgspēlējošas deputāts un priekšsēdētāja vietnieks pēc publikācijām «Ziņās» kārtējā padomes sēdē ierosināja izskatīt manu rīcību. Kāds bija viņa mērķis?
Kāpēc G.Rozīša kungs 12. decembrī neieradās uz Jelgavas tiesu, kur bija iespēja aizstāvēt labo deputātu reputāciju un savu taisnību? Domāju, ka viņam nebija argumentu.
Jau tālajā 1994. gadā galvojumu Pareksa bankai Ls 45 000 apmērā par labu firmai «Konuss» parakstīja tas pats G.Rozīša kungs, jo G.Sproģa kungs atradās Vācijā. Vai G.Rozītis kaut nedaudz jūt morālu atbildību par to, ka līdz šim pagasts ir spiests maksāt bankai naudu uz iedzīvotāju rēķina?
Savulaik bijušajam īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J.Krūmiņa kungam I.Stepēna kungs apņēmās darīt visu, lai nomaksātu nodokļa parādu un veiktu kārtējos maksājumus. 2000. gada 11. janvārī VID informācijā norādīts, ka Cenu pagasta Padomes sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds ir Ls 34300, tātad tas ir palielinājies gandrīz par Ls 10 000. 2001. gada 20. jūnijā VID uzrāda jau
Ls 40842,69 parādu. Tātad tas audzis gandrīz par Ls 6000. Bet vai iedzīvotāji ir informēti par to? Tas nav izdevīgi, jo itin visā tiek vainots G.Sproģa kungs.
Pagasta labie deputāti I.Stepēns, G.Rozītis, J.Ekmanis un Z.Skrabe 1999. gadā ar patapinājuma līgumu pagasta īpašumus nodod apsaimniekot SIA «ĀNE–EP» un SIA «Ūdenslāse», kas gūst sev labumu no pagasta iedzīvotāju īpašuma. D.Brencēnas kundze ierosināja godājamajam I.Stepēna kungam parakstīt patapinājuma līgumus līdz 2002. gada 1. janvārim. Bet vai tas tika ņemts vērā? Pagasta manta tiek izsaimniekota līdz pat šai dienai.
Komanda «Mēs savam pagastam» neņem vērā ne Jelgavas tiesas nolēmumu, ne citu domas. Šai komandai ir svešs vārds «plurārisms». Pēc publikācijas «Deputāts tiesā pret pagasta padomi» G.Rozītis apsver iespēju pārsūdzēt Jelgavas tiesa lēmumu. Laipni lūdzu, G.Rozīša kungs! Arī es vēlos to pašu. Varbūt tad beidzot mēs tiksim pie patiesības, kas īsti notiek Cenu pagastā!
Ar cieņu – Eduards Sondors
