Lielu daļu Latvijas iedzīvotāju pirms un pēc gadu mijas svinībām pārsteidza valdības patīkamie jauninājumi iedzīvotāju sociālajā aprūpē un nodrošināšanā.
Lielu daļu Latvijas iedzīvotāju pirms un pēc gadu mijas svinībām pārsteidza valdības patīkamie jauninājumi iedzīvotāju sociālajā aprūpē un nodrošināšanā.
Dzīvojot atjaunotajā Latvijas valstī, bieži vien daudzus pārņēmusi doma, ka viņi piedzimuši ne īstajā laikā un vietā. Labklājības ministrijas ierēdņiem nu nekādi nebija pierādams, ka esi kaut kur strādājis, «brīvprātīgi» celdams padomju valsts iekārtu. Satversmes tiesā bija jāvēršas Valsts cilvēktiesību birojam, pārstāvot nedaudz vairāk kā trīssimt bijušo padomju lēģeros verdzināto, lai apstrīdētu Pensiju likuma pārejas noteikumus, kuros paredzēts pensijas pārrēķināt tikai par darba stāžu, kas bijis pēc 1991. gada 1. janvāra. Tikai konstitucionālā tiesa varēja piespiest ierēdņus mainīt likuma normu, kas ļautu pieprasīt pārrēķināt pensiju atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem. Līdz tam, redzat, to nevarēja izdarīt, ja līdz 2000. gadam tas nebija paspēts. Netika ņemti vērā gadi, kuros cilvēki strādāja savas ģimenes privātā lauku saimniecībā, netika ieskaitīts represīvajās padomju darba nometnēs pavadītais laiks. 1999. gadā Pensiju likuma pārejas noteikumus Ministru kabinets grozīja un paredzēja pensiju pārrēķināt tikai gadījumos, kad darba stāžs papildināts no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada šim pašam datumam. Daudzām personām, kuras pirms grozījumu stāšanās spēkā nebija paspējušas iesniegt dokumentus, kas pierādītu darba stāža papildinājumu līdz 1991. gada 1. janvārim, tika liegta iespēja pieteikties uz pensiju pārrēķinu. Satversmes tiesa lēma taisnīgi, un to pierāda pieņemtie grozījumi.
Uz šā fona tomēr īpatnēji izskatās vēl viens Labklājības ministrijas labais darbiņš. Runa ir par valsts kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu.
Pirmajā mirklī, dzirdot šo ziņu, uzjundīja neviltots prieks par to, ka valdība, vēl neapstiprinājusi šā gada budžetu, jau kaut kur papildus atradusi līdzekļus, kas kompensējamo zāļu sarakstu ļāva gada sākumā pagarināt par 46 pozīcijām. Tomēr radās vairāki jautājumi, kas, ja iedziļinās notikušajā, izrādās ir koks ar parastajiem diviem galiem. Papildinājums pēc būtības ar vienu roku dod, bet ar otru ņem. Valsts no sava budžeta dažām slimnieku grupām kompensē vitāli nepieciešamos ārstniecības līdzekļus 50, 75, 90 vai 100 procentu apmērā. Mēģinot Labklājības ministrijā uzzināt, kādus budžeta līdzekļus prasīs minētais saraksta paplašinājums, izrādījās, ka tas bija iespējams, samazinot sarakstā jau iekļauto zāļu valsts kompensējamo daļu. Vienvārdsakot, tas nozīmē, ka daudzi slimnieki, kas līdz šim saņēma budžeta kompensācijas par ārstēšanai nepieciešamajām zālēm, janvārī būs nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka tagad viņiem kompensācija būs mazāka. Savukārt citi, kas līdz šim par zālēm maksāja paši un kompensāciju nesaņēma, arī būs pārsteigti, tikai šoreiz patīkami. Ar vienu roku dažiem dāsni iedeva, bet ar otru citiem atņēma.
Ir arī citi interesanti jaunumi, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju būs patīkami. Tagad darba devējam par saviem darbiniekiem būs jāmaksā tā saucamais riska nodoklis. Tas nozīmē, ka darbiniekus valsts aizsargās vairāk. Patīkama bija arī minimālās algas paaugstināšana par desmit «lasēniem». Tagad tā būs septiņdesmit latu.
Viss minētais lielā mērā iepriecina, ja vien pats premjers nesarūgtinātu ar faktu, ka budžets tiks svērts un vētīts vēl vismaz divus mēnešus. Tas nozīmē, ka daudzi vitāli nepieciešami projekti un programmas vai nu nevarēs nemaz īstenoties, vai neziņā par savu turpmāko likteni kustēsies tukšgaitā. Šajā gadījumā termiņš neapšaubāmi ir daudz par garu.
