Ceram, ka radi un draugi atceras, ka šodien vārdadienas ir jaukām dāmām – Spodrām un Ilvām! Laba vēlējumiem pievienojamies arī mēs.
Ceram, ka radi un draugi atceras, ka šodien vārdadienas ir jaukām dāmām – Spodrām un Ilvām! Laba vēlējumiem pievienojamies arī mēs.
Atceroties ar Ilvu kopā pavadītos skolas gadus, atmiņā ataust jautra, draiska un optimisma pārpilna meitene (reizēm sagādāja nelielas galvassāpes skolotājiem) ar debeszilām acīm, kas nevarēja palikt puišu nepamanītas… Tagad Ilvu Ciniņu satieku kā firmu «Lavrans» un «Varkale» īpašnieci, direktori, sievu, divu meitiņu mammu, bet joprojām optimisti ar debeszilām acīm.
Pie retā vārda Ilva tika, pateicoties tēvam, kas savukārt to atradis kādā kalendārā. «Kad vecāki dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja mani, tās darbinieki brīnījās, jo vārds Ilva tiešām tolaik bijis nedzirdēts un, šķiet, Jelgavā tāds pirmais. Tagad jau radušās arī vārdamāsas.
Skolas laikā jutos atšķirīga no pārējiem un vēlējos, lai man būtu kāds ierastāks vārds, piemēram, Iveta vai Ilze, taču, kopš sevi sāka parādīt mans raksturiņš un stils, ar vārdu sadzīvoju forši,» stāsta gaviļniece, piebilzdama, ka vārdadiena pēc Jaungada bērnībā bijis jauks pasākums. Tikko konfektes apēstas, tā viesi tās nesa atkal. Varbūt tāpēc Ilva pieaugusi tām vairs pat neskaras klāt.
Svētkos gaviļniecei iznāk vairāk strādāt, un tie ir sava veida pārbaudījums viņai pašai un visai ģimenei. Biznesā, kas pamatā saistīts ar augļu un dārzeņu tirdzniecību, brīvdienas nepastāv. Tās gadā ir divas – 1. janvāris un 24. jūnijs.
Pašlaik uzņēmēja, sieva un māmiņa mācās Baltijas Krievu institūta Juridiskajā fakultātē, kaut arī viena augstākā izglītība (ekonomikā) iegūta LLU. «Apmēram divdesmit gados sapratu, ka vēlos dzīvē sasniegt ko vairāk par ierindas darbinieka statusu un algu. Nu esmu saslimusi ar mācīšanos. Tas ir neatgriezeniski,» saka Ilva.
Lai arī brīvā laika tikpat kā nav, viņas ģimene to atrod, lai kopā baudītu aktīvu atpūtu – makšķerētu, brauktu ar ūdens motocikliem vai slēpotu.
Pagājušajā gadā vīrs ar jaunāko meitu Ilvu uzlikuši uz slēpēm: «Domāju, kā es izskatīšos, kad kritīšu, kā visi smiesies! Kritu gan, taču vīrs un meitas veikli mani stutēja atpakaļ. Tagad slēpošana ir visas mūsu ģimenes vaļasprieks.»
Uz jautājumu, kādai jābūt sievietei uzņēmējai, Ilva domīgi atbild, ka galvenā īpašība, kas ļauj gūt panākumus, ir mērķtiecība. «Man nav neizdarāmu lietu, ja esmu ko apņēmusies. Varbūt izklausīšos skarba, un lai kā to negribētos teikt, biznesā jābūt arī nežēlīgam gan pret sevi, gan apkārtējiem, lai pārvarētu lielās grūtības un pārbaudījumus, ko uzliek nebūt ne maigā un viesmīlīgā biznesa pasaule,» skaidro Ilva, uzņēmēja, sieva, Evitas un Annas māmiņa.
