Monopols lielai daļai no mums asociējas ar burvīgu spēli, kurā katrs var justies kā šīs pasaules varenais.
Monopols lielai daļai no mums asociējas ar burvīgu spēli, kurā katrs var justies kā šīs pasaules varenais. Taču būtībā tas kā ekskluzīvas tiesības vai iespējas piedāvāt kādu pakalpojumu vai preci kropļo tirgus ekonomiku, kurā viens no sekmīgas darbības priekšnosacījumiem ir konkurence.
Beidzot arī Latvijas fiksēto telekomunikāciju tirgus liberalizējies, un no 2003. gada 1. janvāra vismaz formāli pārtraukts «Lattelekom» monopols. Proti, pašlaik vienotais regulators jau izsniedzis 23 publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoru individuālās licences darbībai no šā gada 1. janvāra. Īpašu licenci vēl pērnā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome nolēma izsniegt SIA «Lattelekom». Tā būs spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim. Saņemot šo licenci, «Lattelekom» arī turpmāk apņemas visā valsts teritorijā nodrošināt piekļuvi uzņēmuma publiskajam telekomunikāciju tīklam fiksētās pieslēguma vietās.
Būtībā noticis pavērsiens Latvijas telekomunikāciju nozarē, jo jau tuvākajā laikā varam gaidīt jaunu operatoru parādīšanos tirgū. Kā «Lattelekom» konkurente tiek minēta VAS «Latvijas dzelzceļš», kurai izveidota sava infrastruktūra dalībai fiksēto telekomunikāciju tirgū un kurai provizoriski jau ir 3000 abonementu. Prognozē, ka aktīvi fiksēto telekomunikāciju tirgū iesaistīsies arī mobilo sakaru operators «Tele2». Par to jau liecina Igaunijas pieredze. Zināmas priekšrocības, piedāvājot fiksētos telekomunikāciju pakalpojumus, būs arī kabeļtelevīzijām, kuras varētu izmantot savus tīklus, piedāvājot klientiem zemākus tarifus. Protams, arī citas kompānijas mēģinās sniegt jaunus risinājumus – alternatīvas tehnoloģijas, kuras varētu būt lētākas par «Lattelekom» izmantotajām. Tomēr šajā ziņā daudz kas būs atkarīgs no «Lattelekom» tīkla nomas cenām, jo diezin vai kāda kompānija uzreiz būs gatava ieguldīt lielus līdzekļus infrastruktūras izveidē.
Arī paši «telekomisti» par savām pozīcijām tirgū īpaši neuztraucas, jo Eiropas pieredze liecina, ka, likvidējot monopolstāvokli, vadošās kompānijas saglabājušas vidēji 89% tirgus. Turklāt «Lattelekom» jau tagad ir atzinuši, ka klienti, kas par pakalpojumiem maksā mazāk par 12 latiem mēnesī, uzņēmumam nav izdevīgi. Tas tikai apliecina, ka lielākā daļa abonentu ietilpst kategorijā «nerentablie klienti». Problēmas risinājumam tiek piedāvāts ieviest universālo pakalpojumu fondu un izstrādāt kompensēšanas mehānismu, taču tas būs atkarīgs no valdības, kas, kā zināms, ieslēgusi taupības režīmu un šādās sociālās avantūrās diezin vai iesaistīsies. Otrs risinājums ir abonentmaksas paaugstinājums līdz pieciem sešiem latiem, kas būs sava veida šantāža tiem, kas fiksētās telekomunikācijas izmanto maz. Līdz ar to daudzi tā sauktie «nerentablie» klienti būs spiesti atteikties no «Lattelekom» pakalpojumiem. Tā arī būs lieliska iespēja pārējiem operatoriem, kas noteikti sākumā centīsies piesaistīt maksimāli daudz klientu, neņemot vērā viņu maksātspēju. Jāatzīst gan, ka tuvākajā laikā jaunu operatoru piedāvājumus varētu saņemt tikai Rīgas un lielāko pilsētu iedzīvotāji, jo apkalpot lauku rajonus būtu pārāk liels risks. Par to liecina kaut vai tas, ka pat eksmonopolists «Lattelekom» deviņu gadu laikā, investējot gandrīz pusmiljardu latu uzņēmuma attīstībā, vismaz 50% ciparizācijas līmeni ir spējis ieviest tikai 17 no 26 Latvijas rajoniem.
Uzsāktajā telekomunikāciju tirgus liberalizācijā kā problēma tiek piesaukta arī nepilnīgā likumdošana, jo līdz šim nav līdzsvaroti tarifi, kas bija paredzēts likumā «Par telekomunikācijām». Tarifu līdzsvarošana ir svarīgs godīgas konkurences priekšnosacījums, jo tikai šajā gadījumā ir garantijas, ka cenas tiks pietuvinātas izmaksām un tirgus attīstīsies bez izkropļojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija gan sola izstrādāt tarifu līdzsvarošanas mehānismu līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām, kad noskaidrosies, cik uzņēmumi ir gatavi iesaistīties šajā tirgū. Līdzsvarojot tarifus, varētu palielināties abonentmaksas, bet kā iekšzemes, tā starptautiskās tālsarunas varētu kļūt divas reizes lētākas.
Rezumējot jāatzīst, ka īstas skaidrības par turpmāko fiksēto telekomunikāciju tirgus attīstību vēl nav, taču nav arī šaubu par to, ka tuvāko gadu laikā tirgū sevi pieteiks arvien vairāk jaunu operatoru, kas, domājams, specializēsies noteiktu pakalpojumu sniegšanā, orientējoties uz noteiktu mērķauditoriju. Turklāt arī klientiem tiks dotas izvēles iespējas izmantot sev atbilstošākā operatora pakalpojumus. Kaut gan, ņemot vērā mūsu mentalitātes īpatnības un neuzticību jaunajam, daudzi arī turpmāk laikam savilks jostu, bet turēsies pie pārbaudītām vērtībām.
