29.08.1919. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē nolemj Izglītības ministrijas pakļautībā dibināt vēsturisku arhīvu.
29.08.1919. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē nolemj Izglītības ministrijas pakļautībā dibināt vēsturisku arhīvu.
01.09.1919. Rīgas pilī darbu sāk Latvijas Valsts vēsturiskais arhīvs direktora Jāņa Krodznieka (Krīgera; 1851 – 1924) vadībā.
23.09.1919. Latvijas Republikas Ministru kabinets izdod «Noteikumus par Valsts vēsturisko arhīvu».
07.11.1924. Valsts prezidents J.Čakste izsludina likumu «Par Valsts arhīvu». Latvijas Valsts vēsturisko arhīvu pārdēvē par Latvijas Valsts arhīvu.
28.01. – 15.06.1931. Latvijas Valsts arhīva dokumentus pārvieto uz arhīva rīcībā nodoto Rīgas lombarda ēku Rīgā, Slokas ielā 16.
01.06.1932. Saeima pieņem izmaiņas likumā «Par Valsts arhīvu». Turpmāk arhīvā jānodod arī pašvaldības iestāžu un sabiedrisko organizāciju dokumenti.
1936. – 1939. g. Arhīva ēkai uzceļ piecstāvu piebūvi un piešķir papildu telpas Rundāles pilī.
22.08.1940. Latvijas PSR valdība pārdēvē Latvijas Valsts arhīvu par Latvijas PSR Centrālo Valsts arhīvu un nodod Iekšlietu ministrijas Tautas komisariāta Arhīvu daļas pārziņā.
28.10.1940. Izveidoti 16 apriņķu valsts arhīvi.
26.06.1941. PSRS okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu un 14 darbinieku pārvieto uz Čkalovu (KPFSR). Materiāli tur atrodas Otrā pasaules kara laikā un atpakaļ uz Latviju tiek atvesti 1945. gadā.
1941. g. jūnijs – 1944. g. oktobris. Nacistu okupācijas periodā arhīvi darbojas reihskomisariāta «Ostland» pārziņā.
1944. g. augusts – septembris. Nacistu okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu izved uz Čehiju, kuru saglabājusies daļa atgriežas Latvijā 1946. gadā.
1945. g. Atsāk darbu PSRS okupācijas varas iestāžu izveidotās LPSR arhīvu iestādes.
01.01.1950. Likvidēti apriņķu arhīvi un izveidoti 58 rajonu valsts arhīvi.
30.12.1961. Izveidota LPSR Ministru Padomes Arhīvu pārvalde, reorganizējot Iekšlietu ministrijas Arhīvu daļu. Izveidots LPSR Centrālais valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvs (CVORA), LPSR Valsts arhīvs pārdēvēts par LPSR Centrālo valsts vēstures arhīvu (CVVA).
20.11.1963. Izveidots LPSR Centrālais valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
17.01.1964. Likvidēti rajonu un pilsētu valsts arhīvi, un uz to pamata izveidotas 11 LPSR CVORA filiāles ar tiešu pakļautību Arhīvu pārvaldei. Likvidētā Rīgas pilsētas valsts arhīva fondi sadalīti starp LPSR CVVA un LPSR CVORA.
1971. g. No Vācijas Demokrātiskās Republikas atgūts Kurzemes Zemes arhīvs.
1984. g. Valsts arhīvu speciālā bibliotēka izveidota kā patstāvīga struktūrvienība.
1985. g. Nodota ekspluatācijā LPSR CVORA jaunā ēka Rīgā, Bezdelīgu ielā 1.
1989. g. Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija izveidota kā patstāvīga iestāde.
26.03.1991. Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu «Par arhīviem», izveidota Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, noteikta pašreizējā arhīvu sistēmas struktūra un iestāžu nosaukumi.
1991. – 1992. g. Latvijas Valsts arhīvs pārņem bijušās LKP arhīvu un daļu no VDK dokumentiem, tajā skaitā no Krievijas atgūtos.
22.12.1992. Saskaņā ar LR Augstākās Padomes lēmumu valsts arhīvi sāk pieņemt likvidējamo un privatizējamo valsts iestāžu un uzņēmumu dokumentus (līdz 1999. g. pieņemti 3,9 milj. lietu).
1992. – 1997. g. Iegūtas un rekonstruētas papildu dokumentu glabātavas 11 zonālajiem valsts arhīviem, trim valsts arhīviem un laboratorijai (25 tūkst.m2).
1993. g. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija nodota LR Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
1993. g. Latvijas Valsts arhīvu sistēmas iestādes uzņemtas Starptautiskajā arhīvu padomē. 01.01.1994. Darbu sāk Rīgas un Jūrmalas personālsastāva dokumentu arhīvs, 15.01.1999. pārdēvēts par Personāla dokumentu valsts arhīvu.
1996. g. jūnijs. Iedibināti Latvijas arhīvu sporta svētki.
1997. g. Izstrādāta pēc neatkarības atgūšanas pirmā Latvijas Valsts arhīvu attīstības koncepcija līdz 2005.g.
08.11. – 11.11.1999. Latvijas Valsts arhīvu sistēmas 80. gadadienai veltīti pasākumi: svinīgā sanāksme, atvērto durvju dienas, dokumentu izstādes valsts arhīvos.
08.03.2000. Arhīvu sistēmas interneta mājas lapas prezentācija.
08.11.2000. Izdots Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas rīkojums par Arhīvu inspekcijas un Mācību un kvalitātes vadības centra izveidošanu ar 01.01.2001.
23.11.2000. Saeima pieņem likuma «Par arhīviem» 5.6. pantu grozījumus – ar 2001. gada 1. janvāri Valsts arhīvu ģenerāldirekcija ir Kultūras ministrijas pārraudzības iestāde.
