Katrs gads iesākas ar labiem nodomiem un apņemšanos. Vieni sola atmest smēķēšanu, citi – labāk mācīties.
Katrs gads iesākas ar labiem nodomiem un apņemšanos. Vieni sola atmest smēķēšanu, citi – labāk mācīties.
Tiek kaldināti plāni savas, savu ģimeņu labklājības uzlabošanai. Arī valsts mērogā gadu mija ir sava veida krustceles, aiz kurām gribas uz nospraustajiem mērķiem braukt ātrāk, ērtāk un patīkamāk.
Valdības locekļi un Saeimas deputāti gan izliekas nemanām vai vismaz dēvē par mazsvarīgām «ērtības», jo izraudzītie mērķi esot tā vērti, lai paciestu arī zināmas neērtības un piespiešanos. Tādēļ paredzamo ekonomisko un politisko sasniegumu vārdā tiek noteikti dažādi ierobežojumi, nodokļi un nodevas. Tā tas parasti notiek ap gadu miju.
2003. gadu uzsākot, pārmaiņu ir vairāk nekā parasti, turklāt tās ir jaušamākas, radikālākas. Pieņemti un mums visiem pildāmi būs apmēram 30 jauni likumi vai to grozījumi. Liela to daļa attiecas uz nodokļiem. Lai gan to palielināšanos neviens neuztver ar pārlieku līksmi, šoreiz varam būt gandarīti par samērā konstruktīvu loģiku jauno likumu ieviešanā: vieni nodokļi tiek palielināti, citi – samazināti. Atliek cerēt, ka valdība pratīs to iekasēšanu ne tikai pasludināt, bet arī prasmīgi un efektīvi administrēt, tas ir, panākt, lai valsts kasi patiešām arī sasniegtu visi maksājumi, lai vairs nevienam nebūtu iespējams no tiem izvairīties uz godīgu maksātāju rēķina. Ja tas notiks, mēs noteikti piedzīvosim attīstību un pēc laika arī – labklājību.
Ieviesta pazemināta PVN likme
No 1. janvāra Latvijā tiek ieviesta vēl viena samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 9%. To piemēros atsevišķām precēm un pakalpojumiem.
Samazinātā PVN likme no 2003. gada tika piemērota ūdens piegādei, kanalizācijas pakalpojumiem, atkritumu izvešanai, plašsaziņas līdzekļu piegādei, speciālajiem produktiem zīdaiņiem, viesnīcu pakalpojumiem, apbedīšanas pakalpojumiem, veterinārajiem medikamentiem un pakalpojumiem, kā arī daļai grāmatu. Savukārt vēlāk nodoklis tiks piemērots arī medikamentiem, visām grāmatām un apkurei.
Pazeminātā likme pamatā attieksies uz precēm un pakalpojumiem, kas līdz šim no nodokļa bija atbrīvoti vispār. To piemēros arī vairākām precēm, kuras tagad apliek ar pilnu PVN likmi – 18%.
Pazemināta PVN likme jāievieš, jo līdz šim likumā par PVN no nodokļa bija atbrīvotas vairākas preces un pakalpojumi, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) direktīvām. Tādēļ šie atvieglojumi būs jāatceļ. Ar PVN ir jāapliek arī, piemēram, medikamenti un citas preces, kas varētu negatīvi ietekmēt maznodrošināto iedzīvotāju jau tā zemo maksātspēju un paaugstinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, tādēļ nepieciešama pazemināta PVN likme.
Diferencētas PVN likmes ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Ar mazākām nodokļa likmēm tiek apliktas ar sociālo jomu vai īpašu valsts atbalstu saistītas preces un pakalpojumi.
Tajā pašā laikā vairākām preču un pakalpojumu grupām palielināts akcīzes nodoklis. Piemēram, tas audzis alum, smēķētājiem būs vairāk jāmaksā par nikotīnu, azartspēļu biznesmeņiem paredzēti par 20 procentiem lielāki nodokļi no katra ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galda.
Stājas spēkā «blēžu nodeva»
Turpmāk visiem uzņēmumiem būs jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, lai nodrošinātu kompensācijas strādājošajiem pēc darba zaudēšanas. Nodevas apjoms būs deviņi lati par katru strādājošo.
Katru mēnesi nodevā būs jāmaksā 75 santīmi par katru darbinieku. Darbinieku prasījumu garantiju fondā tiks ieskaitīti 75% no nodevas ieņēmumiem.
Vairākas uzņēmēju sabiedriskās organizācijas uzskata nodevas ieviešanu par nepieņemamu, jo tā būšot pārāk liels slogs uzņēmumiem un pielīdzināma jaunam nodoklim. Viņuprāt, šī, pēc būtības «blēžu nodeva», nav uzliekama kā papildu slogs uz godīgu uzņēmēju pleciem. Tomēr neviens valdības loceklis uzņēmēju argumentus pret nodevas ieviešanu neuzskatīja par pietiekami pamatotiem.
«Skaidrs, ka uzņēmējiem negribas maksāt,» norādīja satiksmes ministrs Roberts Zīle, atgādinot, ka jautājums lemts jau kopš 2000. gada. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns pauda, ka Latvija ir pievienojusies konvencijai par darba ņēmēju aizsardzību, kas paredz ieviest šādu nodevu, jo pretējā gadījumā darbinieku prasījumi arī privātu uzņēmumu bankrota gadījumā būtu jāapmierina no valsts budžeta.
Arī Saeimā ir pieņemts likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā», kas stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likumā paredzēts izveidot minēto darbinieku prasījumu garantiju fondu, kuru veidos uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa. Garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs būs valsts aģentūra «Maksātnespējas administrācija».
Elektroniskajam parakstam – juridisks spēks
1. janvārī stājas spēkā elektronisko dokumentu likums, kas piešķir elektroniskajiem parakstiem juridisku spēku. Tajā paredzēts, ka elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku, ja tas būs parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, kas ir pieejams vienīgi parakstītājam, nodrošina parakstītāja personas identifikāciju un ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
Tomēr valsts un pašvaldību iestādēm būs pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām ne vēlāk kā līdz 2004. gada 1. janvārim, jo pašlaik vēl ne visas iestādes to tehniski var izdarīt.
Likuma nosacījumi nebūs piemērojami un elektroniskais paraksts neradīs tiesiskas sekas līgumiem par nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības, līgumiem, kas atbilstoši likumam nav spēkā, galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem, ko piešķir vai sniedz personas, kas nedarbojas saistībā ar viņu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju, kā arī ģimenes un mantojuma tiesību darījumos.
Savukārt Uzņēmumu reģistrs (UR) jaunajā likumā par elektroniskajiem dokumentiem diemžēl jau konstatējis vairākus trūkumus un neskaidrības. Pēc UR norādītā, atšķirībā no parlamentam iesniegtā likumprojekta Saeimā apstiprinātajā likuma variantā vairs netiek runāts par elektroniskā dokumenta juridisko spēku.
Tādēļ, kaut arī elektronisko dokumentu likumā ietverti punkti, kas piešķir likumīgu spēku drošam elektroniskajam parakstam, atsevišķos speciālajos likumos ietvertiem dokumentiem, kas iesniedzami valsts iestādēs, vienalga, būs jāsaņem paraksta notariāls apstiprinājums. Tas attieksies, piemēram, uz pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumu reģistrāciju Zemesgrāmatā, uzņēmumu un komercķīlu reģistrāciju, kas praktiski nebūs pieejami elektroniski.
Tāpat UR uzskata, ka ļoti neskaidra ir kārtība, kādā stāsies spēkā likums – vai valsts iestādes paziņos, ka ir gatavas pieņemt elektroniskos dokumentus, vai tas notiks pēc Ministru kabineta noteiktas kārtības. Šajā redakcijā arī trūkst norādes par izmēģinājuma projektu UR Komercķīlu nodaļā, kas bija iepriekš.
Tikmēr Latvijas Datortehnoloģiju asociācija uzskata elektronisko dokumentu likuma pieņemšanu par pavērsiena punktu informācijas sabiedrības straujākai veidošanai Latvijā.
Brauksim ar Zaļo karti
Latvija 1. janvārī kļuvusi par Eiropas kopējās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb tā saucamās Zaļās kartes sistēmas pilntiesīgu dalībvalsti.
Latvija Zaļās kartes sistēmā kā pagaidu dalībvalsts tika uzņemta 1998. gada jūlijā uz divu gadu termiņu, kas vēlāk tika pagarināts līdz četriem gadiem. Savukārt Zaļās kartes biroja padomes ģenerālajā asamblejā 2002. gada maijā vienbalsīgi tika nolemts uzņemt Latviju kā pilntiesīgu biedri no 2003. gada 1. janvāra ar dažiem nosacījumiem, tajā skaitā apņemoties pabeigt likumu saskaņošanu.
Tas tiek vērtēts kā nozīmīgs Satiksmes biroja un apdrošinātāju panākums, jo, kā uzsver tā vadītājs Gvido Janevičs, citas valstis, kas kopā ar Latviju tika uzņemtas kā pagaidu dalībvalstis, pilntiesīgu dalībvalstu statusam vēl neesot ne tuvu.
Zaļā karte ir starptautiska transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas sistēma, kuras ietvaros darbojas apdrošināšana arī tiem automašīnu īpašniekiem, kas dodas uz citām valstīm, un tādējādi nav jākārto papildu formalitātes sistēmas dalībvalstīs. Pašlaik Latvija ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 41 Zaļās kartes sistēmas dalībvalsti.
