Ja man piedāvātu trīskāršot algu, es neatteiktos. Un tiem, kas par to apjautātos, netēlotu, ka tas «nācis nepelnīti», «negribēti» un, vēl jo vairāk, pret manu gribu. Arī tādēļ neesmu ministrs.
Ja man piedāvātu trīskāršot algu, es neatteiktos. Un tiem, kas par to apjautātos, netēlotu, ka tas «nācis nepelnīti», «negribēti» un, vēl jo vairāk, pret manu gribu. Arī tādēļ neesmu ministrs.
Ministru kabineta fiksais lēmums trīskāršot algu nāca kā ūdens šalts mīnus 30 grādos. «Sildīja» tikai divu cilvēku atklātība. Kultūras ministre Ingūna Rībena pauda, ka kabinetam vajadzētu kādu gadiņu pastrādāt un tikai pēc tam pieprasīt algas pielikumu. Savukārt Einārs Repše paziņoja, ka negrasoties strādāt «pliks un izsalcis». Nu, ko, mūsu vadonis ir tāds pats cilvēks ar miesu un asinīm kā visi pārējie, kam arī reizēm gribas ēst un piesegt plikumus. Starpība tā, ka viņš spēj, bet divi miljoni iedzīvotāju nespēj to īstenot. Laikam jau eksbaņķieris vai nu paspēlējis, vai citādi notriecis gana solīdo summu, ar kuru ikvienam citam mirstīgajam būtu ko iztikt visu atlikušo mūžu. Citādi premjera «izsalkumu» (vai tomēr badīgumu?) izskaidrot pagrūti.
Tiesa, kā himna skan E.Repšes vārdi par ministru lielo atbildību un atbilstošu samaksu. Kad norims šie akordi, gribētos dzirdēt «skaņdarba» turpinājumu. Piemēram, MK varētu ieviest «atbildības lineālu». Atbilstoši tam tiktu noteikta arī samaksa. Citādi rodas putra: kas veic atbildīgāku darbu – ķirurgs vai labklājības ministrs? Autobusa šoferis? Premjers? Vai arī – tiesnesis, kuram, kas zina, kādreiz vajadzēs spriest tiesu arī viņam?
Vajag tādu lineālu, skaidrs! Tad neviens nekurnēs. Visiem būs uzskatāmi, caurspīdīgi un uzbāzīgi redzams, ka tieši ministri ir tie, kas pelnījuši visvairāk. Un tad sabiedriskā doma būs vienprātīga. Citādi (kā liecina portāla «Politika» aptauja) tikai 28 procenti iedzīvotāju algas pielikumu ministriem atbalsta, 67 par to ir sašutuši, bet četriem procentiem ir vienalga (viņiem taču par viedokļa paušanu neviens nemaksā).
Vēl kādas pārdomas. Cilvēkus darbā mēdz pieņemt uz pārbaudes laiku (trīs mēnešiem). Jaunie ministri tikko nostrādājuši divus. Viņu «labo darbu pūrā» ir tikai daži padzīti «sliktie» ierēdņi, kuru vietā iesēdināti citi (cerams, ka labāki). Vai ar to ir diezgan, lai uzturētu augstu reitingu? Bet varbūt ministri tikai tagad tā pa īstam sāks darboties? Trīskārt ātrāk un efektīvāk? Nu nav tam ticības, mani mīļie nabaga badmiras!
