Kāpēc ir nepieciešami pārejas periodi?
Kāpēc ir nepieciešami pārejas periodi?
Kandidātvalsts ir gatava iestāties Eiropas Savienībā, kad tā visus savus likumus saskaņojusi ar ES tiesību un pienākumu kopumu, ko apzīmē ar franču vārdu «acquis communautaire». Latvija gandrīz pilnībā ir saskaņojusi savus likumus ar ES likumdošanu.
Apspriešanā Saeimā vēl ir četri likumprojekti, kas ietekmē Latvijas gatavību iestāties ES, bet 14 likumprojektu vēl jāizstrādā Ministru kabinetam un jāiesniedz Saeimā. Lielākoties tie ir pašreizējo likumprojektu grozījumi. Jauni likumi jāpieņem, piemēram, par fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanu, nolietotajiem transportlīdzekļiem, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī jāizstrādā «Lauksaimniecības un lauku attīstības likums».
Galvenais, pēc kā vērtē gatavību ES, ir nevis likumu pieņemšana, bet gan to īstenošana. Tajos gadījumos, kad Latvija ir apzinājusies savu nespēju vai neizdevīgumu likumus piemērot līdz iespējamajam iestāšanās brīdim, tātad līdz 2004. gadam, sarunu dalībnieki ir prasījuši ES atļaut dažādus izņēmumus: pārejas periodus un citus nosacījumus.
«Iestāšanās sarunās saskaņots zināms skaits labi pamatotu pārejas pasākumu,» secināts Eiropas Komisijas (EK) Paplašināšanās ģenerāldirektorāta 2002. gada 9. oktobra stratēģijas dokumentā par kandidātvalstu progresu. «Katram pārejas nosacījumam jābūt ierobežotam laikā un apjomā, un tam jāpievieno plāns, kurā skaidri noteikta pakāpeniska acquis ieviešana,» atgādināts šajā dokumentā.
Pārejas pasākumus var prasīt jomās, kurās efektīvai likuma piemērošanai vajadzīgas ievērojamas finanšu investīcijas, piemēram, Latvijai tādi ir pārejas periodi pārtikas pārstrādes uzņēmumu modernizācijai, naftas produktu rezervju izveidei, notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšanai un dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai. Izņēmumi prasīti arī tajās jomās, kurās ES prasību ieviešana strauji palielinātu preces vai pakalpojuma cenu. Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem atlikts PVN maksājums par siltumenerģiju un noteikts visgarākais pārejas periods ES akcīzes nodokļa likmes piemērošanā cigaretēm.
Cik pārejas periodu Latvija ir izcīnījusi?
Latvija iestāšanās sarunās ir panākusi 35 dažādus izņēmumus: gan pārejas noteikumus un periodus, gan pastāvīgus izņēmumus. Ārlietu ministre Sandra Kalniete minējusi 37 pārejas periodus, bet tās ir tikai atšķirības skaitīšanas metodikā – tabulā skaidri redzams, ka, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā ir trīs dažādi pasākumi, kas apvienoti zem viena pārejas perioda.
Visgarākais pārejas periods ir dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai – līdz 2016. gadam. Visīsākais darbosies tikai divus mēnešus – ES prasības darba iekārtu drošībai darbavietās solīts ieviest līdz 2004. gada 1. jūlijam.
Latvijas lielākais sasniegums ir panāktais izņēmums – īpaša zvejas režīma izveide Rīgas jūras līcī, kura dēļ jāmaina ES likumdošana. Arī turpmāk līcī varēs zvejot tikai tie Latvijas un Igaunijas kuģi, kas to darījuši līdz šim, turklāt zvejas kuģu jauda tiks ierobežota līdz 221 kW. Arī panāktās tiesības Rīgas jūras līcī zvejot mazākas (sākot no 10 gramiem) reņģes, nekā paredzēts ES likumdošanā, ir laba velte «reņģēdāju tautai».
Pēdējais pārejas periods atnāca bez īpašas cīņas. Kad visas kandidātvalstis bija saņēmušas prasīto septiņu gadu «moratoriju» lauksaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem, bešā bija palikušas tikai Latvija, Igaunija un Slovēnija. Tagad arī Latvijai ir tiesības šos ierobežojumus piemērot līdz 2012. gada 1. janvārim un vēl trīs gadus izmantot aizsardzības pasākumus.
Par pašu pēdējo (36.) prasīto pārejas periodu atbilde no Eiropadomes nav saņemta: Latvija lūdza atļaut piecus gadus pēc iestāšanās zīdītājgovju prēmiju izmaksāt arī tad, ja tās tiktu krustotas ar gaļas govju šķirnēm.
Cik pārejas periodu ir citām kandidātvalstīm?
Pēc EK izdotā iestāšanās sarunu apkopojuma «Guide to the Negotiations» datiem, līdz 2002. gada 18. novembrim pēc desmit kandidātvalstu lūguma pieņemti 189 pārejas periodi. Kopenhāgenas sammita dienās aģentūra «Reuters» minēja vairāk nekā 200 noslēgtu pārejas periodu, bet Saeimas ESIC lēš, ka to skaits varētu sasniegt divarpus simtu. Tādējādi Latvijai varētu būt saņēmusi septīto daļu.
Arī EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrjū Rasbašs apstiprina, ka Latvijai ir viens no lielākajiem pārejas periodu daudzumiem, kas liecina par sarunu dalībnieku pamatīgu darbu. Vēl daudz pārejas periodu ir izcīnījusi Polija un Malta, bet vismazāk – Čehija, Slovēnija un Igaunija. Tomēr precizētie skaitļi par kandidātvalstu pārejas periodu galīgo skaitu pēc Kopenhāgenas vēl nav saņemti.
28 pārejas periodus pēc 2004. gadā paredzamās paplašināšanās ir pieprasījušas arī ES dalībvalstis. Visplašāk diskutētie bija darbaspēku brīvas kustības ierobežojumi uz pieciem un vēl diviem gadiem. Vēl dalībvalstīm ir bijis būtiski aizsargāt savas industriālās īpašumtiesības uz farmaceitiskajiem produktiem un kopienas preču zīmēm, kā arī īslaicīgi ierobežota ir pieeja nacionālajiem kravu pārvadājumiem (kabotāžai).
