Laikam valdība savā darbā nekādi nevar iztikt bez pārsteiguma momentiem.
Laikam valdība savā darbā nekādi nevar iztikt bez pārsteiguma momentiem. Tā Jaunais gads daudziem ir atnesis negaidītu minimālās algas pielikumu. Kaut gan, cik iznācis runāt gan ar darba ņēmējiem un gan tā devējiem, gaidāmais pielikums neko daudz viņu dzīvē nemainīšot. Pat vēl vairāk, algas pielikšanai nepieciešamā nauda tikšot noņemta no citām uzņēmumu budžeta sadaļām. Lai pārsteigumos nebūtu pārtraukuma, bet varbūt arī Zvaigznes dienas iespaidā, šonedēļ valdības sēdē ministri pieņēma vienu ļoti skandalozu lēmumu – par sava atalgojuma trīskāršošanu – un vēl kādu lēmumu, kas varbūt būs mazāk ievērots.
Runa ir par to, ka Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā veica grozījumu likumā «Par pašvaldībām». Tas likumā ir tikai viena vārda garumā – 56. pantā vārds «slēgtās» nomainīts ar «atklātās». Tikai viens vārds, bet tomēr cik daudz tas var nozīmēt jautājumā, ko gandrīz visi mēdz piesaukt ,– par atklātību pašvaldību darbā. Viena vārda nomaiņa nozīmē, ka ne tikai pašvaldību domju sēdes turpmāk būs atklātas, kā tas jau bija līdz šim, bet arī visu pašvaldības izveidoto komiteju sēdes būs pieejamas ikvienam interesentam – iedzīvotājiem un presei.
Ja palasām likumu, liekas, ka pats Dievs ir vēlējis, lai tas tā notiktu, jo 2. pants skaidri un gaiši pasaka, ka «Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes (padomes) – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi.., ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.» Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem tagad būs daudz lielākas iespējas, pirmkārt, redzēt un, otrkārt, novērtēt, kā viņu vēlētie priekšstāvji pilda savus solījumus un pienākumus, kā rīkojas ar vēlētāju deleģētajām tiesībām saimniekot pašvaldības teritorijā.
Neapšaubāmi, ka lielu rezonansi sabiedrībā varētu izraisīt diskusijas, kas notiek, piemēram, pašvaldību finanšu komitejās, kurās ir jālemj gan par pašvaldības budžetu, tā grozījumiem, gan par finansēšanas prioritātēm. Neapšaubāmi iedzīvotājus interesēs jautājums, kā domnieki būs lēmuši par jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu, kāpēc privatizācijai tiek nodots viens vai otrs nekustamais īpašums vai kāpēc, tieši otrādi, netiek izmantotas viena vai otra īpašuma pašvaldības pirmpirkuma tiesības. Parasti līdz Domes sēdēm, kas pēc likuma bija atklātas, visas rīvēšanās un domstarpības jau tika novērstas slēgtajās pašvaldības komiteju sēdēs. Pārsvarā varēja tikai nojaust, kādus kompromisa ceļus ir gājuši komisijās strādājošie deputāti, kā viņiem veicies ar deleģētajiem pienākumiem pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolēt pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu, izskatīt pašvaldības iestāžu un uzņēmumu budžeta projektus, apstiprināt un kontrolēt to izdevumus. «No malas» komiteju slēgtajās sēdēs varēja piedalīties tikai uz tām uzaicināti speciālisti ar padomdevēja tiesībām.
Pats Ministru prezidents pieņemto lēmumu skaidro ar nejēdzību novēršanas biroja aktīvāku darbu, jo ir pieņēmis virkni lēmumu, lai novērstu to, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību. Starp tām arī iepriekš minēto. Grozījumus esot sagatavojis valdības ļoti aktīvs ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters, kas uzskata, ka slēgtas komiteju sēdes nenodrošina pašvaldību darbības atklātību. Protams, dzīve vēl rādīs, cik liela bija nepieciešamība pieņemt viena vārda grozījumu, pirms tam nekonsultējoties ar pašām pašvaldībām. Ja pieņemtais lēmums izraisīs to, ka jautājumu lemšana tiks pārnesta uz slēgtiem kabinetiem vai draudzīgām pusdienām, minētais grozījums būs bezjēdzīgs.
Zināma rosība šā grozījuma iespaidā pašvaldībās jau ir sākusies. Visbiežāk tiek izteiktas bažas, vai tas nebūs pretrunā ar personas datu aizsardzības likumdošanu, jo pašvaldību sociālo komiteju sēdēs tiekot lemts par atbalsta sniegšanu noteiktām personām, bet to datus nedrīkst atklāt. Zināmā mērā varētu piekrist tam, ka papildu personu uzturēšanās sēdē var kādu kavēt sniegt par sevi informāciju, lai lūgtu sociālo palīdzību. Daudzi pašvaldību vadītāji arī pauž, ka šādu personu atrašanās sēdē varētu radīt haosu. Kaut gan minētais arguments nevar izturēt nopietnu kritiku, jo līdz šim nav iznācis novērot pārāk lielu apmeklētību jau sen atklātajās Domes sēdēs. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka regulāri sēdēm sekojuši žurnālisti, kas nu gan nav manīti ceļam sēžu zālē kādas nekārtības.
Var jau piekrist Valmieras Domes izpilddirektoram Jānim Baikam, ka darbs noris efektīvāk, ja komitejās piedalās mazāk cilvēku. Tikai nav saprotams, kā malā sēdošais žurnālists varētu apdraudēt pieņemtā lēmuma saturu vai apspriešanas raitumu, ja viņam ir tiesības tik vien kā sēdēt un klausīties. Tāpat diezin vai varētu piekrist mūsu pilsētas mēram, ka komiteju sēdēs varētu privātfirmu finanšu stāvoklis tikt iztirzāts tādā apmērā, ka uzzinātais ietekmēs tās tālāko darbību. Drīzāk otrādi – varētu tapt skaidrs, kāpēc viena vai otra firma ir saņēmusi dažu labu pasūtījumu. Komiteju sēdes ir darba process, kuru novērojot, redzīgam skatītājam būs pietiekami daudz vielas analīzei. Var jau arī rīkoties tā, kā to līdz šim ir darījuši Cēsu pašvaldībā. Tur preses pārstāvji piedalās komiteju sēdēs, taču viņiem tiek lūgts informāciju nepubliskot, pirms tā nav apstiprināta domes sēdēs. Tāpēc cerēsim, ka jaunie grozījumi neradīs vēlmi pašvaldību lēmējvīriem un sievām izgudrot jaunus, sabiedrībai neredzamus lēmumu pieņemšanas mehānismus.
