Skaties un brīnies par pārmaiņām, kas varēja būt arī lielākas, – tā varētu nosaukt tik ļoti izreklamētās pārmaiņas Latvijas Televīzijā.
Skaties un brīnies par pārmaiņām, kas varēja būt arī lielākas, – tā varētu nosaukt tik ļoti izreklamētās pārmaiņas Latvijas Televīzijā. Var tā arī nedomāt un priecāties, ka beidzot, beidzot Latvijas Televīziju apciemojušas sengaidītās pārmaiņas. No vienas puses (kā vienmēr, rungai ir divi gali), var bēdāties, ka valsts televīzijas programmā vēl arvien ir daudz trūkumu – interesanti raidījumi sliktos raidlaikos un otrādi, trūkst labu filmu –, bet var arī priecāties – rodas jauni raidījumi, un vecie kļūst arvien labāki. Gandrīz vienmēr ir prieks par «Panorāmu», ko no troņa nogāzt neizdevās LNT ziņām (kas, šķiet, kļūst arvien neprofesionālākas) un neizdodas arī «Bez tabu laikam» (kas gan īsti uz to nemērķē). Salīdzinot ar «Panorāmu», LNT ziņas bieži vien šķiet teju vai katru dienu vienādas – pārāk bieži tiek rādīti līdzīgi sižeti bez jaunas informācijas, regulāri Latvija tiek salīdzināta ar Igauniju un Lietuvu, turklāt nereti pilnīgos sīkumos (šis salīdzinājums mēdz būt uzkrītoši labvēlīgs kaimiņvalstīm).
Taču ļoti gribētos, lai Latvijas televīzija regulārāk piedāvā labas kinofilmas. Protams, līdzekļu un arī nostājas dēļ būtu muļķīgi, ja raidlaiku, tāpat kā LNT, pārsvarā aizņemtu filmas un seriāli, bet biežāk tās gan varētu būt. Tomēr mani sagaidītās pārmaiņas priecē, jo tās dod iespēju cerēt, ka būs vēl! Galu galā nevar gribēt, lai pēkšņi un uzreiz pilnībā tiktu mainīta gadu no gada pierasta kārtība, bet, ja reiz tā sākta kustināt, cerams, kļūs tikai labāk.
