Cilvēki ar izcilu atmiņu nemēdz piedzimt, atklājās pētījumā, kurā tika pārbaudīts 10 atmiņas čempionu un 10 parastu cilvēku.
Cilvēki ar izcilu atmiņu nemēdz piedzimt, atklājās pētījumā, kurā tika pārbaudīts 10 atmiņas čempionu un 10 parastu cilvēku.
Londonas Universitātes pētnieku komanda konstatēja, ka cilvēkiem ar izcilu atmiņu nav ne augstāks inteliģences koeficients, ne arī īpaša smadzeņu uzbūve, kam būtu jāpateicas par viņu īpašo talantu. Gluži otrādi, pēc atmiņas testu izpildīšanas daudzi atzina, ka viņi vienmēr izmanto seno grieķu atmiņas tehniku, kas pazīstama kā «koordinēšanas metode». Tā ir saistīta ar sevis vizualizēšanu, ejot pa labi pazīstamu ceļu, noteiktās vietās izvietojot attēlus ar lietām, kas jāatceras, un pēc tam nepieciešamajā brīdī iztēlojoties savus soļus.
«Viņi apstiprināja to, par ko jau valdīja aizdomas – cilvēka iegaumētspēja atkarīga no stratēģijas,» norādīja Berijs Gordons no ASV Baltimoras Džonsa Hopkinsa Universitātes. Atklājums liecina par to, ka, izmantojot pareizo stratēģiju, ikviens spēj atcerēties garus sarakstus, tomēr Eleonora Magvaira, kas vadīja zinātnieku komandu, atzīst, ka «dažreiz vienkārši ir labāk šo to pierakstīt».
Pētījumā brīvprātīgo grupām tika parādīti trīs attēlu komplekti – sejas, sniegpārsliņas un trīsciparu skaitļi. Viņiem tika lūgts atcerēties ne tikai, kurus attēlus viņi ir redzējuši, bet arī, kādā secībā tie tika parādīti. Atmiņas pārbaužu laikā brīvprātīgajiem ar funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) tika skenētas smadzenes. Izcilas atmiņas īpašnieki bija pārāki pārbaudījumos ar skaitļiem, un viņu smadzeņu pārbaude liecināja par lielāku aktivitāti tajās smadzeņu daļās, kas tiek izmantotas navigācijai telpā.
Tomēr pārbaudījumā ar sniegpārsliņām izcilas atmiņas īpašnieki ne ar ko neizcēlās pārējo vidū. E.Magvaira atzina, ka šādi rezultāti jau bija gaidāmi, jo sniegpārsliņas ir neticami grūti aprakstīt vārdiem un diezgan grūti atcerēties.
Taču šie novērojami izslēdza faktu, ka izcilas atmiņas īpašnieki spēj atcerēties vairāk objektu nekā citi. Ja viņi to spētu, tad viņu smadzeņu aktivitātei nevajadzētu mainīties.
«Pētot smadzeņu nervu apvidus, kas nosaka šīs dažādās atmiņas tehnikas, tam varētu būt praktiski svarīga nozīme,» norādīja Maikls Andersons no Kalifornijas Stenforda Universitātes. Piemēram, cilvēki, kas triekas dēļ cieš no atmiņas zuduma, netērētu savu laiku atmiņas stratēģijām, kurās jāizmanto bojātās smadzeņu daļas.
Jaunajā pētījumā neatklājās nekādas uzbūves atšķirības to cilvēku smadzenēs, kam ir izcila atmiņa, bet agrākos pētījumos bija konstatēts, ka Londonas taksometru vadītājiem, kas ir pazīstami kā cilvēki ar nepārspējamu atmiņu, laika gaitā izveidojas atšķirības smadzenēs.
