Jau pagājušā gada ekonomiskie rādītāji atklāja, ka tranzītbizness caur Ventspils ostu ir apsīcis, un pirmo reizi Tallinas osta kravu apgrozījuma ziņā apsteidza Ventspili.
Jau pagājušā gada ekonomiskie rādītāji atklāja, ka tranzītbizness caur Ventspils ostu ir apsīcis, un pirmo reizi Tallinas osta kravu apgrozījuma ziņā apsteidza Ventspili. Par to, ka tranzītbiznesā notiek zināmi pārkārtojumi, liecināja kaut vai tas, ka virknei Ventspils ostas darbinieku jau aizvadītā gada nogalē tika «piešķirti» bezalgas atvaļinājumi, bet kravu apgrozījumus kritās ik dienu.
Šogad, kā izrādās, Kremlī ir pieņemts lēmums vispār apturēt naftas produktu tranzītu caur Ventspils ostu, tādā veidā it kā lobējot Somu jūras līcī izvietotos Krievijas terminālus. Jau tagad tādi vadošie Krievijas naftas eksportētāji kā «LUKoil», «Jukos», «Rosņeftj», «Surgutjņeftegaz» un «Tjumeņas naftas kompānija» atklātā vēstulē lūguši Krievijas valdību spert soļus, kas veicinātu naftas eksportu tieši caur Ventspils ostu, jo tas būtiski atsaucoties uz Krievijas ekonomiku. Arī mūsu pašu tranzītbiznesa krusttēvs A.Lembergs ir aicinājis atmest politiskās ambīcijas, nomainot tās ar ekonomiskajām un uzsākt darbu pie ilgtermiņa sadarbības plāniem, lai veicinātu Krievijas naftas eksportu tieši caur Ventspils ostu.
Katrā ziņā, ja Krievija nemainīs savu attieksmi pret naftas produktu tranzītu, caur Ventspili, iespējams, jau tuvākajā laikā daļu ostas terminālu vajadzēs iesaldēt un domāt par pielāgošanos citu Krievijas piedāvāto produktu tranzītam. Šajā gadījumā runa varētu būt par ogļu un graudu produkcijas tranzītu.
Šonedēļ zemkopības ministrs M.Roze apmeklējis Mārupes noliktavas, lai pārliecinātos, vai Mangaļsalas kontrabandas lietā konfiscētās 800 tonnas gaļas vēl joprojām atrodas norādītajā vietā. Izrādās, ka patiešām no vasaras tur tiek uzglabāta konfiscētā gaļa, kurai realizācijas termiņš jau beidzies 2002. gada augustā un kuras uzglabāšanas izmaksas sasniegušas 30 tūkstošu latu. Situācija visai absurda, jo papildus šiem izdevumiem taču vēl būs arī jāfinansē gaļas iznīcināšana, jo tikai aptuveni pusi no visas konfiscētās gaļas, to termiski apstrādājot, varēs izmantot kažokzvēru barībai. Lietas novilcināšana tiek pamatota ar to, ka viena no ierosinātajām četrām disciplinārlietām nav pabeigta. Turklāt gaļa kalpojot arī kā pierādījums ierosinātajā krimināllietā par kontrabandu. Neviens vainīgais gan šīs lietas novilcināšanā nav nosaukts.
Saņemot mājienus ar mietu no NATO, Latvijas atbildīgās institūcijas beidzot ir uzsākušas darbu pie valsts drošības iestāžu reorganizācijas. Proti, drošības dienestu reformas ietvaros NATO integrācijas padome gatavojas nodalīt ārējās izlūkošanas, iekšējās pretizlūkošanas un militārās funkcijas, paredzot, ka atbildīgie dienesti atrastos tiešā Ministru kabineta pakļautībā. Arī rietumu demokrātiskajās valstīs specdienesti ir pakļauti izpildvaras institūcijām, turklāt vienlaikus pār tiem tiek īstenota arī parlamentārā uzraudzība, kuru veic Saeimas Nacionālās drošības komiteja. Turpmāk paredzams, ka Satversmes aizsardzības birojs varētu veikt ārējās pretizlūkošanas funkcijas, Drošības policija iekšējās pretizlūkošanas funkcijas, bet militārā pretizlūkošana arī turpmāk paliktu Aizsardzības ministrijas kompetencē.
Piektdien Ziemeļkoreja nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu par izstāšanos no kodolieroču neizplatīšanas līguma. Gan ar piebildi, ka tai nav plānu ražot kodolieročus, bet tā vēlas izmantot atomenerģiju kā avotu elektroenerģijas ražošanai. Vienlaikus Ziemeļkoreja izmantojusi zināmu šantāžu, paužot nostāju, ka gadījumā, ja ASV atsāktu pārtraukto mazuta piegādi, iespējams, Phenjana varētu arī pārskatīt savu lēmumu. Katrā ziņā Ziemeļkorejas lēmums noteikti saasinās attiecības ar ASV, kas jau tuvākajā laikā var pārtapt arī par militāriem draudiem, jo ne jau velti ASV militāristi nākuši klajā ar paziņojumu, ka ir gatavi cīnīties divās frontēs.
Rietumukrainas ogļrači ceturtdien uzsākuši visplašāko streiku Ukrainas vēsturē. Sakarā ar algu neizmaksu un darba apstākļu pasliktināšanos darbu ir pārtraukuši desmitiem tūkstošu ogļraču. Algu parāds mērojams desmitos miljonu dolāru, bet neatbilstošās drošības tehnikas dēļ pēdējo piecu gadu laikā dzīvību zaudējis jau 500 Ukrainas ogļraču.
