«Zemgales Komunists» 1948. gada 7. martā Padomju valstī vērtīgākā manta ir cilvēks.
«Zemgales Komunists» 1948. gada 7. martā
Padomju valstī vērtīgākā manta ir cilvēks
Strādāju Dažādu amatu nozaru kooperatīvā ražošanas arteļa šuvēju darbnīcā. Šuvējas darbs mani ļoti interesēja. Ik mēnesi pārsniedzu savas normas.
Nesen saslimu. Slimība ļoti traucēja darbu. Ārsts ieteica doties uz Ķemeriem. Bet Ķemeri – kūrorts, kur kādreiz varēja uzturēties tikai bagātnieki. Neticēju, ka es arī tur varēšu ārstēties. Taču kā par brīnumu – man Ķemeru viesnīcā ierādīja glītu istabu. Visur laipna apkalpošana. Nekad vēl nebiju redzējusi, ka tā valdība gādā par strādniekiem. Atrados rūpīgā ārsta uzraudzībā, ik dienas saņēmu sēra vannas un dūņu kompreses. Arī ēdiens bija ļoti labs. Daudz uzmanības veltīja arī atpūtai.
Tagad esmu atkal vesela, varu netraucēti strādāt un pārsniegt savas normas.
Esmu pateicīga padomju varai, kas devusi sievietei tiesības uz darbu un atpūtu.
V.R., šuvēja
Velte Sieviešu dienai
Pilsētas rūpkombināta apavu darbnīcā cieņu iemantojusi sirmā virsu taisītāja H. Lai gan viņai ir tiesības aiziet pensijā, jo gadu skaits pārsniedz 6 desmitus, taču no darba viņa neatsakās un dienu dienā kopā ar savu vīru dodas pie mašīnām, lai sagatavotu apaviem jaunas virsas. Savu dienas uzdevumu viņa veic par 150 procentiem, tā neatpalikdama ne soli no pārējā kolektīva, kas spraigi cīnās par piecgades izpildi četros gados.
Par godu Sieviešu dienai kolektīvs līdz 6. martam izpildīja 1. ceturkšņa plānu.
