Jau aizritējuši divarpus gadi, kopš Latvijā sākta uzņemt mākslas jeb tā saucamā spēles filma «Negribu, negribu, negribu…».
Jau aizritējuši divarpus gadi, kopš Latvijā sākta uzņemt mākslas jeb tā saucamā spēles
filma «Negribu, negribu, negribu…».
Tajā pašā 2000. gada vasarā – 22. jūlijā – žurnāliste Agnese Fogelmane un fotokorespondents Aldis Petermans «Zemgales Ziņās» veselā atvērumā stāstījuši par filmas tapšanu. Sevišķu ievērību saista minētie fakti: filmas pirmizrāde paredzēta 2001. gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinību laikā; scenārija autors un režisors – Lauris Gundars, mākslinieks – jelgavnieks Mārtiņš Vilkārsis.
«Diena» apmēram tajā pašā laikā raksta: «Režisora un scenārija autora Laura Gundara filma «Negribu, negribu, negribu …» latviešu kino vēsturē iesāk jaunu posmu, jo līdz šim nevienai mūsu valstī veidotai filmai vēl nav bijusi sava interneta mājas lapa. Tajā atrodama informācija par visu, kas ir filmā, – autoriem, tēliem, sižetu. Neapšaubāmi lielisks ir filmas producenta Āra Dreimaņa paveiktais pašreklāmas darbs». Informācijas autore Elza Fridrihsone vēl piebildusi: «Lauris Gundars ir pārliecināts, ka viņa jaunākais darbs sasmīdinās gan lielus, gan mazus.»
Šā darba tapšanā jelgavnieku devums nav mazais. Garas filmēšanas stundas mūsu amatieraktieri pavadījuši gan Rīgā, gan Jelgavā. Arī šā raksta autoram bijis tas gods mūsu pasta zālē kādā epizodē darboties kopā ar profesionālajiem aktieriem Daigu Gaismiņu un Vari Piņķi. Filmas tehniskajā komandā neatsverama bijusi Edgara Podiņa aktīvā darbošanās.
Bet… Aizlīgojusi Rīgas 800 gadu jubileja, pagājis viens, otrs gads. Par filmas pirmizrādi vairs ne miņas. Tik vien dzirdams, ka filmēšana pabeigta, filma ieskaņota. Kāpēc tā nav ieraudzījusi ekrānu? Domāju, ka jelgavniekiem būtu interesanti uzzināt, kāds liktenis solīto kinokomēdiju piemeklējis. Ja vaina tikai naudas trūkumā, gribam zināt, vai valdības piešķirtajā 630 000 latu pamatfinansējumā iekļauta arī «Negribu, negribu, negribu…» pabeigšana. Droši vien, ka skaidrību var iegūt Latvijas Nacionālajā kinematogrāfijas centrā un, protams, tiekoties ar filmas autoru. Tā kā Jelgava arī saistīta ar šīs filmas tapšanu, varbūt kādu grasi labvēlīgam finālam var piemest arī mūsu Dome. Šādas nezināšanas skaidrojumu ļoti gaidām «Zemgales Ziņās».
