Jautājumi hidrologam LLU profesoram Ansim Zīvertam. Kādi jums bijuši piedzīvojumi sakarā ar aukstumu?
Jautājumi hidrologam LLU profesoram Ansim Zīvertam
Kādi jums bijuši piedzīvojumi sakarā ar aukstumu?
Labi atceros 1956. gada janvāri. Tolaik mūsu augstskola vēl atradās Rīgā. Biju jauns students, un ziemas brīvdienās kādā janvāra rītā man vajadzēja tikt uz Hidromeliorācijas fakultāti, kas atradās Baznīcas ielā. Krišjāņa Barona ielā izkāpu no tramvaja un toreiz, izejot cauri Vērmaņdārzam, nosalu tā, kā nekad savā dzīvē neesmu nosalis. Zināma loma bija arī tam, ka jauns cilvēks ne vienmēr izvēlas pareizo apģērbu.
Kā laika apstākļus ietekmē tas, ka ir aizsalis Rīgas jūras līcis?
To Rīgā un visā līča piekrastē labi varēja manīt 6. janvārī. Tiklīdz jūra pārklājās ar ledu, tā pārstāja sildīt gaisu un tūlīt temperatūra aizgāja lielos mīnusos. Jelgavas rajonu tas ietekmē nedaudz mazāk. Ekonomiskā ziņā neaizsalstošajā Ventspils ostā, protams, var priecāties. Naftas produktu pārvadājumi gan caur Rīgas, gan jo sevišķi caur konkurējošo Somu jūras līci kļuvuši iespējami tikai ar ledlauža palīdzību. Parasti, kad ziema pāriet savam vidus punktam, cilvēki sāk domāt par to, kas notiks pavasarī.
Vai lielais aukstums neradīs lielākus palus?
Zināms, ka pērnajā karstajā vasarā augsne izžuva. Vēl tagad laukos daudzviet akās trūkst ūdens. Arī decembrī nokrišņu daudzums tikai mazliet pārsniedz pusi no normas. Raugoties no šāda aspekta, pavasarī paliem nevajadzētu būt. Taču nepatīkamus pārsteigumus pavasarī var sagādāt biezais ledus, proti, ledus sastrēgumi. Tie rada straujus uzplūdus kādā atsevišķā upes daļā. Agrāk, tuvojoties pavasarim, ledus šādās potenciāli bīstamās vietās gan Lielupē, gan Daugavā tika izlauzts ar mazajiem velkoņiem. Piemēram, 1917. gada pavasarī Pirmā pasaules kara laikā to neizdarīja, un ir saglabājušās liecības, ka tieši togad Jelgavas rajonā, turklāt pie samērā maza kūstošā sniega daudzuma, bijuši lielākie zināmie plūdi. Babītes ezers tad atnācis līdz pat Valgundes pagastam. Sevišķi bīstami būtu, ja šādi ledus sastrēguma plūdi sakristu ar lietavām. Latvijas plašsaziņas līdzekļos, šķiet, neko neesmu manījis par lielajiem plūdiem, kas nupat šajās dienās, kad mums bija aukstums, nodarīja miljardu zaudējumus Vācijā. Zināms, ka pērnajā augustā Reinā, Elbā, Mozelē, Vltavā ūdenslīmenis sasniedza tūkstošgadu laikā neredzētus augstumus. Tagad decembrī, janvārī tas ir nedaudz zemāks, tomēr pavasaris tur izskatās ļoti draudīgs. Šie katastrofālie nokrišņi saistīti ar globālo sasilšanu, kas ir viena no lielākajām vides problēmām.
