Ceļi nu reiz ir tas, kas interesē gandrīz ikvienu valsts iedzīvotāju. Uzreiz gan jāatzīst, ka par to stāvokli visbiežāk izskan kritiski izteikumi.
Ceļi nu reiz ir tas, kas interesē gandrīz ikvienu valsts iedzīvotāju. Uzreiz gan jāatzīst, ka par to stāvokli visbiežāk izskan kritiski izteikumi. Taču nupat Satiksmes ministrija prezentējusi lauku ceļu saglabāšanas koncepcijas projektu.
Koncepcijā ar lauku ceļiem domāti visi valsts otrās šķiras un pagastu ceļi, kas savieno ar augstākas nozīmes ceļiem vismaz piecas lauku sētas, kuru garums nav mazāks par puskilometru, bet satiksmes intensitāte ir mazāka par 500 automobiļu diennaktī. Asfaltēto un grantēto otrās šķiras ceļu kopgarums valstī sasniedz 13300 kilometru, bet pagastu ceļu kopgarums pārsniedz 31000 km. Pēdējos sešos gados atlikto periodiski veicamo uzturēšanas darbu dēļ šie ceļi kļuvuši bedraini, to segums zaudējis spēju pretoties satiksmes slodzei un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ceļmalu grāvji ir piesērējuši un aizauguši krūmiem, tādējādi pasliktinot satiksmes drošību.
Pērn lauku ceļu uzturēšanai novirzīti 11,92 miljoni latu. Šogad paredzēts sasniegt 14,61 miljona latu robežu. Pirms diviem gadiem veiktie aprēķini pēc ārvalstu konsultantu piedāvātās metodikas liecina, ka ik gadu lauku ceļu saglabāšanai nepieciešams atvēlēt 57,2 miljonus latu.
Lai kaut nedaudz mazinātu disproporciju starp vēlamo un esošo, koncepcijā piedāvāts mainīt akcīzes nodokļa sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu jeb Valsts autoceļu fondu. Proti, par desmit procentiem palielināt Autoceļu fonda akcīzes nodokļa ieņēmumus. Tādējādi likumīgā kārtā tiktu nostiprināts stabils lauku ceļu finansēšanas modelis un papildus līdzšinējai rocībai līdzekļu apjomu nākamgad varētu palielināt par 11,1 miljonu latu. 2000. gadā šis apjoms augtu līdz 12,3 miljoniem un ļautu sākt ceļu saglabāšanas programmas īstenošanu.
Tā sevī ietver ceļu sakārtošanai un tālākai uzturēšanai vajadzīgos pasākumus. Ņemot vērā ceļu segumu un citus apstākļus, aprēķinātas trīs tipiskāko darbu kompleksu izmaksas. Vislētākā, protams, ir grants seguma atjaunošana, ceļa klātnes sakārtošana, likvidējot apaugumu, restaurējot ceļa klājumu un atjaunojot sāngrāvjus. Šā darbu kompleksa, kā arī seguma atjaunošanas plānotās izmaksas sasniedz 16 tūkstošus latu par kilometru.
Melnā jeb asfalta seguma kilometra atjaunošana ir par Ls 6000 dārgāka. Savukārt asfaltēšana kompleksā ar apauguma likvidēšanu un sāngrāvju atjaunošanu izmaksā 28 tūkstošus latu kilometrā.
Minēto 11,1 miljonu latu domāts sabalansēt starp trīs lauku ceļu saglabāšanas apakšprogrammām. Tādējādi gadā varētu atjaunot 480 kilometru grants ceļu (7,7 miljoni latu), asfalta seguma sakārtošana būtu iespējama 120 kilometru garumā (2,5 miljoni latu), bet ceļu asfaltēšana 30 kilometros (Ls 0,9 miljoni). Tas nozīmē stabilas finansēšanas sākumu lauku ceļu apsaimniekošanas jomā. Lai līdzekļu izmantošana būtu maksimāli efektīva, projektu pasūtīšanu un darbu izpildi domāts veikt centralizēti.
