Daudzi atbildēs – jā, bet es teikšu – nē! Latviešiem ir sakāmvārds: «Cilvēks domā, Dievs dara!» Ja nedaudz pārfrāzē: «Cilvēks domā, dara pārdevējs».
Daudzi atbildēs – jā, bet es teikšu – nē! Latviešiem ir sakāmvārds: «Cilvēks domā, Dievs dara!» Ja nedaudz pārfrāzē: «Cilvēks domā, dara pārdevējs.» Ja aizej ar pilnu maku uz veikalu, šad tad nopērkas kas lieks, ko pēc dažām dienām atdod savam mājdzīvniekam vai izmet laukā. Tādēļ nolēmu sevi disciplinēt un pirkt pārtiku tikai nepieciešamā daudzumā.
Vienu dienu, pārskatot savus krājumus, konstatēju, ka jāčāpo uz bodi. Domāju, jānopērk olas, cīsiņi, krējums, kāda uzgriežamā desa, maize, barība sunim. Pēc aptuveniem aprēķiniem – ar pieciem latiem būtu jāpietiek. Tik arī paņēmu un gāju.
Pērkot sunim barību, pārmaksāju 25 santīmus, jo pārdevējai ļoti grūti nosvērt prasīto daudzumu. Strīdēties negribējās, sapratu, ka olas nenopirkšu. Iegāju blakus veikalā, paņēmu pārējo un lūdzu nosvērt puskilogramu cīsiņu. Pārdevēja piestampāja maisiņu, uzmeta uz svariem – 750 gramu. Nu es sapratu, ka arī maizi nevarēšu nopirkt. Bez olām vēl varētu iztikt (jo dažas palika ledusskapī), bet bez maizes – nekā! Otrreiz nākt uz veikalu negribējās, lūdzu, lai liekos 250 gramus noņem nost. Reakcija bija tāda, it kā es lūgtu, lai pārdevēja man šos 250 gramus par velti pieliek klāt. Ar greizu sejas izteiksmi un repliku «Padumaješ, boļšije djeņgi!» nosvēra precīzi. Ar nolūku nerakstu, kur iepērkos, jo līdzīgi ir visos veikalos, kur preces jāsver. Tā ka man ar to plānošanu ir diezgan bēdīgi. Bet kā jums?
Neveiksmīgā plānotāja
