Sabiedriskās organizācijas «Knifs» projekta «Uz fanātisma sprādziena sekām cerot» dalībnieki sākuši īstenot savu vadmotīvu.
Sabiedriskās organizācijas «Knifs» projekta «Uz fanātisma sprādziena sekām cerot», kas tapis sadarbībā ar bērnu un jauniešu centru «Junda» un Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas, ASV Starptautisko attiecību aģentūras un Atvērtās sabiedrības institūta atbalstu, dalībnieki sākuši īstenot savu vadmotīvu.
Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt, apspriest un Jelgavas pašvaldībā iesniegt stratēģisko programmu Jelgavas jauniešu dzīves uzlabošanai 2003. – 2008. gadam. Tā ieceres tiek īstenotas uz brīvprātības (un fanātisma) principa, iesaistot jauniešus, jaunatnes darbiniekus un dažādu profesiju, nozaru pārstāvjus. Lai būtu viedokļu dažādība, «fanātiķi» veido divas grupas jeb apvienības: pirmajā iesaistās jaunieši līdz 25 gadu vecumam, bet otrajā – pieaugušie.
Ideja pieteikties konkursam veidojās pakāpeniski
«Jau vairākus gadus, strādājot «Jundā», iepazīstot situāciju jaunatnes lietās, runājoties ar jauniešiem, kā arī sastopot pieaugušos, kuriem nav vienaldzīga jaunā paaudze, nobriedusi doma sākt sistematizēt darbu ar jaunatni. Pieteikšanās Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas izsludinātajam konkursam un iegūtais atbalsts deva iespēju spert lielāku soli uz priekšu. Stratēģiskās programmas jaunatnes darbā, cik mums zināms, citviet Latvijā vēl nav izstrādātas, tāpēc ir grūtāk, jo īsti nav no kā pamācīties. Ļoti gribas cerēt, ka liela daļa no tā, kas iecerēts, izdosies. Apkārtējo fanātisms būs ļoti nepieciešams,» stāsta projekta iesācēja un vadītāja Daiga Latkovska.
Darbs sākās jau pagājušā gada septembrī. Jau bijuši pieredzes apmaiņas braucieni, apvienību sanāksmes, izpētīta situācija un sākta tās analīze. Jelgavas Domē tikko iesniegta atklātā vēstule par projekta darbību un mērķiem un, apkopojot iegūtos datus, nodoti ieteikumi jauniešu pasivitātes mazināšanai.
Pagājušā gada novembrī notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Pērnavu, lai iepazītos ar jauniešu dzīvi tur. Igaunijas pilsētas pašvaldībā atšķirībā no Jelgavas strādā jaunatnes darba speciālists, kas cenšas uzlabot jauniešu dzīvi, kā arī īpašs jauniešu centrs, kurā bez maksas var pavadīt brīvo laiku, muzicējot, izmantojot internetu vai vienkārši atpūšoties draugu lokā. Pieredze gūta arī Cēsīs.
Skaidrs ir tas, ka «fanātiķi» centīsies jauniešu vidi padarīt labāku, būdami pārliecināti, ka Jelgavā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem rūp jaunās paaudzes ikdiena, sapņi, kuru ieguldījums sabiedrības problēmu risināšanā ir neatsverams.
Izpēte dod rezultātus
Jaunieši ir būtiska sabiedrības daļa, kurai ir specifiskas problēmas, uzskati, dzīvesveids, attiecības ar vecākiem, skolotājiem un mijiedarbība ar sabiedrību. Visi šie faktori tika ņemti vērā, projekta ietvaros veidojot aptaujas anketu, pēc kuras vērtēja pašreizējo jauniešu dzīvi Jelgavā.
Pētījuma objekts bija cilvēki vecumā no 15 līdz 25 gadiem, jo tieši tā Valsts jaunatnes politikas koncepcijā tiek definēts jaunietis. Aptaujāto vidū ir dažādu vecumu, izglītības līmeņu, tautību, ģimenes stāvokļu un profesiju pārstāvji.
Aptaujas rezultāti
Apkopojot lielāko daļu informācijas (vairāk nekā 300 anketu), varēja secināt:
vairums jauniešu (90%) uzskata, ka būtiskākā jaunatnes problēma ir nodarbinātība (algots darbs), kā arī noziedzība, narkomānija un alkoholisms;
lai arī daudzi runā, ka izklaides iespējas pilsētā ir ierobežotas, aptauja pierādīja pretējo – 80% respondentu uzskata, ka šādu vietu skaits ir pietiekams; izklaides iespēju trūkumu Jelgavā minējuši 15 – 17 gadu veci jaunieši;
pie 18 – 19 gadu vecu jauniešu aktuālākajām problēmām pieder mācības (darbu rakstīšana, problēmas ar skolotājiem), naudas problēmas, attiecības ar draugiem, vecākiem, otrajām pusītēm;
savukārt 21 – 25 gadus veci respondenti kā galvenās problēmas min studijas (sesijas, kursa darbi, pasniedzēji, mācības + darbs), kā arī darba vai labāka darba meklēšana;
patiesībā esam daudz turīgāki nekā iedomājamies, ikmēneša ienākumi 15 – 17 gadu veciem jauniešiem ir aptuveni 20 latu, 18 – 20 gadu veciem – 40 latu, 21 – 25 gadu veciem – 60 latu (dažiem šī summa ir pat 500 latu liela); naudu respondenti iegūst no vecākiem, stipendijām, studiju kredītiem, patstāvīga darba, gadījuma darbiem un vasaras darbiem ārzemēs;
jaunieši visbiežāk savu brīvo laiku pavada mājās (studenti – kopmītnēs), kopā ar draugiem, klubos un diskotēkās, kā arī fakultatīvajās nodarbībās, 22 – 25 gadus vecie šo laiku izmanto, vairāk atpūšoties sabiedriskās vietās, dažādos pasākumos;
būtiskākās jauniešu dzīves vērtības – materiālais nodrošinājums (īpaši 18 – 20 gadu vecajiem), laba izglītība (gandrīz visi to ir minējuši kā vienu no būtiskākajiem faktoriem), labi, uzticami draugi, kā arī veselība.
Pilsētai nepieciešams jaunatnes lietu koordinators
Līga Vodopjanova agrāk aktīvi iesaistījusies Jelgavas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties Skolēnu domē. Idejas par to, kas tieši Jelgavai būtu nepieciešams, lai uzlabotu jauniešu dzīvi pilsētā, viņa smēlās arī Cēsīs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) rīkotajā seminārā jaunatnes lietu koordinatoriem par jaunatnes politikas veidošanu.
Tajā piedalījās pārstāvji no visas Latvijas, un seminārs katru gadu tiek rīkots kādā citā pilsētā. Tā galvenais uzdevums bija ļaut VJIC apjaust patieso situāciju Latvijā – kas notiek ar jaunatnes politiku, kāda ir jauniešu dzīve pilsētās – un informēt jaunatnes lietu koordinatorus par jaunatnes politikas veidošanu, mācīt viņiem darba stratēģisko plānošanu.
Līgasprāt, seminārs noteikti sevi ir attaisnojis. Kaut arī Cēsīs pavadītas tikai dažas dienas, jauniete guvusi daudzas svarīgas atziņas. Galvenā noteikti ir tā, ka Jelgavai kā ceturtajai lielākajai Latvijas pilsētai beidzot būtu pienācis laiks pieņemt darbā jaunatnes lietu koordinatoru, kas būtu saikne starp jauniešiem un pašvaldību, apzinātu un izpētītu visas pilsētas jauniešu problēmas, lai tās veiksmīgi atrisinātu. Viņa pienākums būtu arī uzturēt kontaktus ar citu pašvaldību pārstāvjiem, jo, lai kaut kas notiktu, nepieciešama ir informācijas aprite. Pilsētā vajadzētu arī izveidot informācijas centru, jo nereti daudz kas notiek, bet jaunieši par to nezina, kaut gan ļoti labprāt pasākumos iesaistītos.
Prasme pavadīt brīvo laiku nav otršķirīga
Daiga Latkovska, BJC «Junda» direktora vietniece un vēl trīs Latvijas pārstāvji bija Briselē, lai Flandrijas kopienas un Izglītības un zinātnes ministrijas divpusējās sadarbības noslēgtā protokola ietvaros iepazītos ar dažādu iestāžu, organizāciju darbu, kas saistīts ar jauniešiem, kā arī ar cilvēkiem, kas plāno, kā jauniešiem vislabāk saņemt informāciju par sev aktuālajām tēmām, un savus plānus īsteno. Atbraucot atpakaļ uz Jelgavu, D.Latkovskas pārliecība par to, ka jauniešu brīvā laika pavadīšanu nevar uzskatīt par otršķirīgu, palikusi nemainīga. Galvenokārt nezinot, ko darīt, jaunie cilvēki pievēršas alkoholam, narkotikām un noziedzībai. Daiga pozitīvi vērtē to, ka Latvijā nav likvidēti bērnu un jauniešu centri, kas arī pēc Briseles pieredzes var būt atbalsta punkti sakārtotas informācijas sistēmas izveidošanā ne tikai visā valstī, bet arī katrā pašvaldībā.
