Šoziem jau 36. reizi ornitologi uzskaita ziemojošos ūdensputnus.
Šoziem jau 36. reizi ornitologi uzskaita ziemojošos ūdensputnus.
Uzskaites ir svarīgas vairāku iemeslu dēļ. Ūdensputnu bioloģijas īpatnības (tie ligzdo izklaidus un bieži, īpaši ziemeļos, nepieejamās vietās) tieši šajā gadalaikā palīdz zinātniekiem novērtēt putnu populāciju stāvokli. Ziemas uzskaitēs piedalās ļoti daudz cilvēku, un tās veicina putnu aizsardzības popularizēšanu, vienlaikus dodot arī kvalitatīvu informāciju zinātnei. Ziemojošos ūdensputnus jūrā un citās vietās, kur var sastapt teju vai visas 15 Latvijā ziemā sastopamās pīļu sugas, parasti uzskaita pieredzējuši ornitologi – gan profesionāļi, gan amatieri. Gandrīz vai katrā Latvijas pagastā ir neaizsalis grāvelis, kurā ziemo kāda meža pīle, un te nu bez vietējo dabas draugu – galvenokārt zinātkāru skolēnu, skolotāju, mežsaimnieku un pensionāru – palīdzības iztikt grūti.
Katru gadu uzskaitei ir noteikti tā saucamie «centrālie datumi» – dienas, kad jāskaita, lai novērstu vienu un to pašu putnu reģistrēšanu divreiz (jo pīles arī ziemas laikā, protams, var pārlidot no vienas vietas uz otru). Šogad «centrālie datumi» bija 2003. gada 11. un 12. janvāris, tādēļ sestdien jaukā noskaņojumā kopā ar Edgaru Lediņu un Jāni Balderu devāmies apskatīt vēl neaizsalušos ūdeņus Jelgavas un Dobeles rajonā.
Pirmo apmeklējām Tērvetes upes uzpludinājumu – Gulbju dīķi pie aizsprosta. Novērojām 11 meža pīļu. Gulbju dīķa uzraugs ziņoja, ka ir bijušas 15 pīles, kuras parasti sildoties zem aizsprosta piesaulē uz betona bluķiem. Kad jau grasījāmies doties prom, Jānis pamanīja, ka upes līkumā uz ledus gabala no ūdens izlēca ūdensstrazds. Šie putni pie mums atceļojuši no Skandināvijas pussalas. Nākamo apmeklējām Zelmeņu ūdenskrātuvi. Upe aiz uzpludinājuma kādu gabalu bija vaļā, bet tālāk – galīgi ciet. Pīļu izrādījās tik daudz (41 meža pīle), bet ūdens tik maz, ka ūdensstrazdam, šķiet, tādā sabiedrībā netīk dzīvot. Šo putnu neredzējām, lai gan citu ziemu tas tur mitinājies.
Svēte Augstkalnē bija vaļā, bet HES ietekmē ūdenslīmenis tajā tagad ir augsts – ledus uzlauzts, vietām sadambējies. Šur tur zem ūdens varēja redzēt ledus paliekas, kas piesalušas pie krasta. Skaidrs, ka tādēļ šajā vietā nav ūdensstrazdu un arī pīļu maz – novērojām tikai trīs meža pīles.
Tad braucām uz Igates rūpniecisko teritoriju. Strauts no karjeriem un Igate uz leju no ceļa bija vaļā gan mazliet pirms bebru uzpludinājuma krūmos, gan tālāk, kur vietām upe ir strauja un piemērota ūdensstrazdiem. Diemžēl to tur nebija. Pirmo pīli novērojām pirms caurtekas. Tā veikli izskrēja tai cauri un pacēlās spārnos. Redzējām vēl trīs meža pīles.
Pie Mūra dzirnavām Svēte bija vaļā zem dzirnavu aizsprosta, un arī ūdenslīmenis novērojumu veikšanas laikā bija piemērots ūdensstrazdiem (zems), taču pēdas sniegā (sniegs izkausēts un aizskalots) liecināja, ka pavisam nesen – pēc pēdējā sniega – ūdens bijis vismaz pusmetru augstāk. Jāsecina, ka aizsprosta slūžu ietekmē šī vieta ūdensstrazdam vairs nav piemērota. Novērojām 25 meža pīles un vismaz vienu (bet varbūt pat divus) zivju gārņus. Arī šie putni pamanījušies palikt Latvijā pa ziemu un aukstās ziemās ir labāk ieraugāmi, jo sals samazina to apmešanās iespēju izvēli – neaizsalušus ūdeņus.
Svētē pirms Lielberķenes dzirnavu aizsprosta pie Ziedkalnes atkal sastapām ūdensstrazdu. Pēc noķeršanas tas izrādījās jau šajā vietā pērn ziemojušais putns, kuru apgredzenojis Aigars Kalvāns 2002. gada 16. janvārī.
Nākamajā vietā Vilce pie dzirnavām nebija pilnīgi aizsalusi. Pavisam īsā posmā tā varbūt būtu piemērota ūdensstrazdiem, taču jau aiz pirmā lielākā līkuma upe bija pilnīgi aizsalusi. Tajā nebija pat pīļu.
Platonē pie Jelgavas maizes kombināta bija tikai mazas neaizsaluša ūdens tērcītes. Ūdensstrazdiem tādās tikpat kā nav kur nosēsties, par barošanos nemaz nedomājot. Neredzējām pat meža pīles! Tomēr Platones upē šie putni ziemo. Gunārs Pētersons septiņas meža pīles saskaitījis savā parastajā novērojumu vietā – šajā upē pie Dimzām.
Mums nav izdevies pārspēt pašas Jelgavas ziemojošo pīļu rekordu – Cukurfabrikas notekūdeņu dīķos Aigars Kalvāns atradis 150 ziemojošu meža pīļu. Iespējams, interesantākais ziemojošo ūdensputnu uzskaites novērojums Zemgalē sestdien bija Dobelē, kur Andris Klepers redzēja lielās gauras mātīti.
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite turpinās arī vēl visu janvāri. Ja tas jūs ir ieinteresējis, varat sūtīt savus novērojumus Jelgavas ornitologu grupai, docentam Gunāram Pētersonam LLU Veterinārmedicīnas fakultātē K.Helmaņa ielā 8. Turpat ik pārnedēļu notiek Jelgavas ornitologu grupas (e-pasts: ) sanāksmes. Tajās laipni gaidīts ikviens dabas draugs. Nākamā sanāksme notiks 20. janvārī pulksten 17.
