MK apstiprinājis Zemkopības ministrijas izstrādātos priekšlikumus par grozījumiem Lauksaimniecības likumā, kas regulē darījumus ar zemi un zemes izmantošanu lauku apvidos, nepieļaujot zemes auglības samazināšanos, piesārņošanu un aizaugšanu.
Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Zemkopības ministrijas izstrādātos priekšlikumus par grozījumiem Lauksaimniecības likumā, kas regulē darījumus ar zemi un zemes izmantošanu lauku apvidos, nepieļaujot zemes auglības samazināšanos, piesārņošanu un aizaugšanu. Arī Valsts zemes dienests solījis prasīt, lai valdība pieņem lēmumus, kas liktu zemes lietotājiem veicīgāk noformēt zemi īpašumā. Līdz ar to šogad zemes lietas valstī beidzot varētu tikt sakārtotas.
Grozījumos noteikts, ka Tieslietu ministrijai līdz šā gada 1. februārim jāsagatavo un jāiesniedz koncepcija likumprojektam «Par darījumiem ar zemi». Tādējādi vai nu tiks pieņemts speciāls likums par darījumiem ar zemi, vai arī tiks izdarīti grozījumi Civillikumā, precizējot iespējamo zemes īpašnieku loku.
Projekta darba grupa konstatējusi vairākus skumjus faktus par zemes apsaimniekošanu. Piemēram, no 2,4 miljoniem lauksaimniecības zemes valstī netiek izmantoti 516,9 tūkstoši hektāru jeb 21%.
Projekts ir saistīts ar MK iesniegto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos jautājumā par termiņa noteikšanu zemes lietotāja statusam. Ziņojumā iekļauts arī atskats uz zemes reformas gaitu, kas lauku apvidos norit divās kārtās. Pirmā kārta – no 1990. gada līdz 1996. gadam, otrā – 10 līdz 15 gadu, sākot no 1993. gada 1. janvāra.
1993. gada 1. janvārī zeme lietošanā bija piešķirta 52 279 zemnieku saimniecībām 872 900 hektāru platībā. 456 700 hektāru lietošanā bija piešķirts 105 745 piemājas saimniecībām, bet 214 700 hektāru – 81 220 personīgajām palīgsaimniecībām nomas lietošanā no pašvaldību zemēm, 1 708 300 hektāru – valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām, 1 857 800 hektāru – valsts mežsaimniecībām. Robežas dabā bija nospraustas 67 300 zemes lietotāju – fiziskām personām.
Pašlaik zemi lietošanā vēl piešķir, ja fiziskām personām tās lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskām personām, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme, savukārt juridiskām personām – ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme lauksaimniecības vajadzībām vai arī juridisko personu ēku un būvju uzturēšanai.
2002. gada 1. janvārī lietošanā bija piešķirta neprivatizēta vai uz valsts un pašvaldību vārda nereģistrēta zeme 3 182 720 hektāru jeb 49,3% no valsts kopplatības. Vēl joprojām nav skaidrs, vai pēc zemes reformas pabeigšanas valsts un pašvaldību brīvās neapbūvētās un lietošanā nepieprasītās zemes tiks pārdotas pēc Civillikumā paredzētās kārtības, tas ir, zemi reģistrēs Zemesgrāmatā un pārdos izsolēs, vai arī saglabāsies līdzšinējā kārtība, kad zemi vispirms piešķir lietošanā vai iznomā un tad pārdod par kadastrālo vērtību nomniekiem.
Pagājušā gada sākumā īpašumā bija nodoti 3 125 582 hektāri jeb 48,4% no valsts kopplatības. No visas fiziskajām personām piešķirtās zemes īpašuma tiesības ir atjaunotas vai zeme nodota īpašumā 75,9% apmērā.
Īpašuma tiesības vēl nav atjaunotas 14 913 bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kuriem zemes robežas jāuzmēra par valsts budžeta līdzekļiem. Lai šīm personām pabeigtu atjaunot īpašuma tiesības, valsts budžetā nepieciešami 1,49 miljoni latu. Pašlaik gadā vidēji šīm vajadzībām tiek atvēlēts 300 000 latu, tādējādi šo cilvēku īpašuma tiesības varēs atjaunot piecu gadu laikā.
Pagājušā gada sākumā nesadalītā vai brīvā zeme valstī bija 150 563 hektāri. Brīvie zemes gabali ir iezīmēti pagastu pārskata plānos, kas ir brīvi pieejami, un šo zemi var pieprasīt lietošanā un privatizēt.
Zemes robežas uzmērītas (ierādītas) 359 878 zemes īpašumiem 3 125 582 hektāru kopplatībā. Prognozes liecina, ka, izmantojot pašreizējo jaudu, zemi uzmērīt būs iespējams pabeigt līdz 2011. gadam. Fiziskajām un juridiskajām personām to varētu izdarīt līdz 2006. gadam.
